ua

Austra Skujiņa

Добавить новую картинку!
Дата народження:
10.02.1909
Дата смерті:
05.09.1932
Поховання дата:
08.09.1932
По батькові:
Gustavs
Категорії:
Віршописець, Самогубство
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Tu vari raudāt, un tu vari lūgties,

tu vari saļimt nevarīgs un slims -

tik rudens vēji pieklauvēs pie rūtīm,

bet soļu ritmi ielās neaprims.

Tu vari noasiņot, nomirt ceļa malā,

neviens tev nenāks pieri glāstā skart,

neviens...tik bezgalīgo zvaigžņu starā

gaišs mirgos svešu sauļu mirdzums vārs.

Tu vari atmosties no jauna,

sākt no gala- viss būs tāpat.

varbūt pat ļaunāk vēl:

nevienas durvis nevērsies tev vaļā,

nekur kur iet, kad krēslo vakars vēls.

Austra Skujiņa ir labi zināma personība latviešu literatūrā, bet bieži viņu atceras ar: „…ā, tā ir tā, kura ielēca Daugavā.” Nedaudz netaisnīgi ar to iesākt, bet tomēr patiesi – Austra tiešām ielēca Daugavā naktī uz 1932.gada 5.septembri, upes krastā atstājot savas mantas.

Igo - Meitenei kafejnīcā

Viņa bija tik ļoti jauna, tikai 23 gadi, pēc mūsu laika domāšanas tīrais bērns. Tai pašā laikā viņas atstātais dzejas mantojums uzrunā joprojām un liek domāt par daudz nobriedušāku, vecāku personību. Tā tas arī ir, man, lasot Austras vēstules, bija ik pa laikam jāsameklē to uzrakstīšanas datums un pie sevis jāizrēķina, cik tad īsti cilvēciņam tobrīd ir gadu. Jau piecpadsmitgadīga viņa kā naivs bērns, kurš grib labot pasauli, raksta: “Kamdēļ visi nav vienādi, kamdēļ cits citu nīst?”.

Vecās grāmatas

Zīmīgi, ka ģimenē ir divi pašnāvnieki – Austra un viņas brālis Arvīds, kurš trīs gadus pirms Austras nāves 24 gadu vecumā, būdams jauns Latvijas armijas virsnieks, iedzer indi. Tāda sajūta, ka šajā ģimenē ir kaut kas fatāls, un Austras dzeja ir tam kā spogulis.

Dzejniece  dzimusi 1909. gadā Vidrižu pagastā "Kraukļu" mājās mežsarga ģimenē.

Studējusi dabaszinātnes Latvijas Universitātē (1929-1931). Strādājusi par izsūtāmo un mašīnrakstītāju, piedalījusies biedrības “Darba jaunatne” žurnāla “Dzirkstis” veidošanā.

Krājums „Dzejas” iznāk tikai pēc viņas aiziešanas mūžībā 1932. gada 5. septembra pusnaktī. Skujiņai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskā ideāla, kuru viņa nespēj atrast realitātē. Pati viņa sevi nosaukusi par „Gaisa piļu inženieri”. Skujiņas lirikā pasaule tiek tēlota vai nu kā labirints vai sprosts, no kura gaužām grūti ir atrast izeju. Viņas lirikā uzsvērts gan madonniskais pasaules skatījums, gan jaušama trausla sievišķība, gan arī alkas pēc dziļas un nopietnas mīlestības. Tas viss savienojas arī ar laikmeta nosodījumu, akcentējot sociālās iekārtas netaisnīgumu un cilvēka spēju kaut cik reāli pretoties visām pasaulē esošajām disharmonijām. Skujiņa sevi un savu pasaules pozīciju akcentējusi zīmīgās rindās: „Mans draugs ir tas,/ Kas neprot dzīvot.” Skujiņai tuva ir hamsuniskā pozīcija un it īpaši viņa varonis leitnants Glāns, kurš pēc dzejnieces domām modina „ilgas/ atdzimt jaunā,/ labākā veidā.” Sapņa motīvs viņai ir vienlaikus arī mīlestības motīvs, dzejnieks J.Sudrabkalns ir uzsvēris, ka Skujiņas lirika ir radniecīga anglietes Brauningas, francūzietes De-Bort-Valmoras un krievietes Ahmatovas lirikai. Skujiņas daudzveidīgajā duālismā lauku un pilsētas divcīņā, sabiedrisko ideju un romantikas, masas un personīgās dzīves, ikdienas un eksotikas, dzīru un pesimisma, bohēmas kroga un Solveigas likteņos, pēc J.Sudrabkalna domām parādās Skujiņas lirikas plašā amplitūda un traģiskie pretstati, kurus romantiķei reālajā dzīvē ir īstenot grūti.

Jūs mazdūšīgie,
tik padevīgi galvas noliecat,
kad garām aizslīd limuzīns,
kas pārvadā no vienas kafejnīcas otrā
tos, kas mūs par ubagiem un kropļiem pārvērtuši.
Pat sejā viņiem iespļaut baidāties —
un tomēr gribat drošsirdīgi būt,
ja noslaukāt no vaiga kauna dubļus
un dzīvot pieprasāt zem vecās saules!
Kaut aukstā istabā,
kaut skrandās,
kaut badā pamiruši -
apmeloti,
izsmieti,
tik dzīvot!

Vai jums gan drosmes nav
uz spēli visu likt: lai visu gūtu?
Ne ubagot, bet ņemt ar varu to, kas mūsu!

 

Skujiņas māsa Rūta Skujiņa par Austru sarakstījusi romānu “Zvaigžņu bērni” (1937), bet Leons Briedis kinoromānu “Asinīs krāsotās ilgas” (2000).  

Dzeja

---Austra Skujiņa, Raimonds Pauls. Dziesmas lietainā vakarā. R.: Jumava (2009) ---Dzeja. R.: Zvaigzne ABC (2006) ---Es neprotu glāstīt.../ krājumos nepublicētā dzeja un īsproza. R.: Daugava (1998) ---Dzejas. R.: A. Gulbis (1932)

Izlases

---Vieglprātīgā sirds. R.: Jumava (2005) ---Vēl viss nav paspēlēts.../ dzeja. R.: Jumava (2002) ---Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot (1995) ---Krīt manā pavasarī sarma. R.: Liesma (1978) ---Dzeja. R.: LVI (1960)

Avots: http://burtkoki.wordpress.com, http://www.literature.lv

***

***

Джерело: wikipedia.org, Rīgas dome, news.lv, lnb.lv, DD

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Gustavs SkujiņšGustavs SkujiņšБатько04.03.187000.00.1924
        2Emma Kristīne SkujiņaEmma Kristīne SkujiņaМама00.03.187700.00.1932
        3Arvīds SkujiņšArvīds SkujiņšБрат08.03.190517.03.1929
        4
        Marta SkujiņaСестра00.00.189900.00.1933
        5Herta ZamueleHerta ZamueleСестра10.11.190026.02.1973
        6Milda LožaMilda LožaСестра00.00.190800.01.1987
        7Emma (Rūta) SkujiņaEmma (Rūta) SkujiņaСестра28.05.190716.04.1964
        8Valts LozaValts LozaПлемінник13.09.192605.11.2014
        9Dagne PoruksDagne PoruksПлемінниця00.00.193218.01.2002
        10Valdemārs ZamuelisValdemārs ZamuelisШурин03.10.190105.01.1968
        11
        Pēteris LožaШурин00.00.188900.00.1955
        12Arturs FilipsonsArturs FilipsonsШурин01.04.190625.10.1950
        13Jūlijs LācisJūlijs LācisШурин25.12.189215.12.1941
        14Valija BrutāneValija BrutāneДруг28.01.191107.04.1990

        Не вказано події

        Ключові слова