Jānis Dāvis
- Дата народження:
- 07.03.1893
- Дата смерті:
- 17.11.1941
- По батькові:
- Andrejs
- Дівоче прізвище персони:
- Dāvis
- Категорії:
- , , Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Родом з Латвії, Учасник корпорації студента, Учень, Юрист, суддя
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Dzimšanas vieta: 1893.g. Daugavpils;
miris: 17.11.1941.g.
Kirovas apgabals, Vjatlags
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
**************************************************************
Dzimis 1893. g. 7. martā Vestienas pag. lauksaimnieka (rentnieka) ģimenē.
Tēvs Andrejs. Latvietis, pareizticīgs. Mācījies Vestienas pagastskolā, no 1905. g. Rīgas garīgajā skolā, no 1909. g. Rīgas Garīgajā seminārā (beidzis 1913. g.).
No 1913. g. studējis Varšavas Universitātes Juridiskajā fakultātē (līdz 1915. g., kad universitāte 1. pasaules kara laikā evakuēta uz Rostovu pie Donas), 1915.–17. g. studijas turpinājis TU. 1918. g. sākumā no Tērbatas devies uz Maskavu, strādājis Augstākās tautsaimniecības padomes Transporta nodaļas kancelejā.
1918. g. dec. atgriezies Latvijā. 1919. g. martā iestājies LU Ķīmijas fakultātē, 1919. g. apr. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, piekomandēts apr. izpildkomitejas Kara nodaļas Juridiskajai daļai. 1919. g. maijā, padomju iestādēm evakuējoties no Latvijas, palicis Vidzemē.
1919. g. nov. mobilizēts Latvijas armijā, dienējis Vidzemes papildu bataljona 6. rotas kancelejā, rotas rakstveža palīgs. No 1920. g. febr. dienējis Kara tiesas kancelejā, jaunākais rakstvedis (administratīvais kaprālis). 1921. g. febr. atvaļināts.
1921. g. uzsācis studijas LU Tiesību nodaļā (beidzis 1922. g.).
1923. g. Rīgas apgabaltiesā, balstoties uz Iekšlietu ministrijas Politiskās apsardzības sniegtajām ziņām (kā par darbinieku lielinieku varas struktūrās 1919. g.), noraidīts lūgums piešķirt privātadvokāta tiesības.
1923. g. 17. apr. iecelts par miertiesnesi Latgales apgabaltiesā, 1923. g. 15. jūn. piekomandēts Latgales apgabaltiesas sastāva papildināšanai, piešķirot tiesas locekļa atbildību un atalgojumu. No 1924. g. 19. febr. Latgales apgabaltiesas loceklis. 1926. g. martā uzdots pārzināt 2. civilnodaļu, 1926. g. jūn. Administratīvo un reģistrācijas nodaļu, no 1930. g. jūn. strādājis 3. civilnodaļā. No 1931. g. 13. okt. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) priekšsēdētāja biedrs (no 1938. g. vicepriekšsēdētājs), no 1939. g. maija 2. civilnodaļas vadītājs.
Darbojies Aizsargu organizācijā, Daugavpils Latviešu biedrībā, Latgales Patronāta biedrībā, Austrumlatvijas Mednieku biedrībā, Latvijas Sporta biedrības Daugavpils nodaļā (bijis valdes loceklis).
Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.
1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests uz Vjatkas soda nometnēm.
Miris pirms sprieduma pasludināšanas 1941. g. 21. nov.
Precējies 1923. g. Sieva Tatjana (dz. 1900. g. 15. martā), dēli Leonīds (dz. 1925. g. 14. febr. Daugavpilī; dienējis latviešu leģiona 15. divīzijā), Juris (dz. 1927. g. 22. dec. Daugavpilī–2011. g. 9. jūl. Rīgā, apbedīts Smiltenē; skolotājs).
Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.
A. LNA LVVA, 1536. f., 26. apr., 84. l.; 1612. f., 12. apr., 21. l.; 7427. f., 1. apr., 5031. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-9729. l.; LPMV; Austrums.
No J. Dāvja 1938. g. 21. apr. raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Tieši pēc 1917. gada februāra revolūcijas, kad es biju Tērbatas universitātes pēdējā kursa students, mana uzmanība pievērsās jautājumam, kādās tiesiskās attiecībās Latvju tauta būtu nostādāma ar pārējām Krieviju apdzīvojošām tautām. Valsts tiesību profesora Šallanda atbalstīts, nodevos attiecīgas literatūras pētīšanai – un rezultātā sarakstīju brošūru “Autonomija vai federācija”. Pretēji toreiz atklātībā valdošam uzskatam par autonomijas vēlamību, minētā rakstā aizstāvēju domu par federatīvām attiecībām, paredzot tādā ziņā mazākuma tautībām lielāku patstāvību – suverenitāti. Sakarā ar Rīgas krišanu 1917. gada augustā, brošūra nevarēja tikt izdota. 1917. gada maija mēnesī izpildīju sava pagasta pareizticīgo draudzes priekšstāvja pienākumus Latvijas un Igaunijas draudžu un garīdznieku pārstāvju kongresā Tērbatā, kur darbojos, starp citu, vienā komisijā ar tagadējo Senāta virsprokuroru E. Bites kungu [..] 1917. gada vasarā tiku gan ievēlēts tā sauktā bezzemnieku padomē, kura Vestienas pagastā sastādījās galvenā kārtā no skolotājiem, saimniekiem, rentniekiem, no kuriem reti kāds vēlāk palika lielinieku pusē. Izšķirošais motīvs līdzdalībai šai padomē bija uzskats, ka bezzemnieki ir jāapgādā ar zemi [..] Augstskolā iestājos Ķīmijas fakultātē, jo Juridisko fakultāti, lielinieki, kā zināms, neatzina. [..] Par atrašanās laiku augstskolā notikušas bija dažādas pārmaiņas. Pagasta iestādēs noteicošais vārds bija pārgājis lielinieku partijas nodaļas rokās [..] Dabūju zināt, ka pagasta amatpersonas [..] manu atrašanos augstskolā uzskata gandrīz par dezertēšanu. Tā kā pāriet uz nelegālu dzīvesveidu vājās veselības dēļ [..] bija pārāk grūti, tad atlika steidzīgi ierasties apriņķa kara nodaļā Pļaviņās [..] tā kā apziņa, ka ar dienestu juridiskā nodaļā nevienam nebūšu spiests darīt ļaunu, ar aizbraukšanu frontē būšu spiests rīkoties tāpat kā pārējie lielinieku karavīri, tad paliku pēdīgi juridiskā nodaļā [..] uzzināju, ka Rīgas centrālcietumā atrodas apcietinājumā viens tagadējais zvērināts advokāts, kas bija man tuvs vidusskolas un studiju biedrs. Lai kaut kā palīdzētu viņam un vēl sakarā ar dažiem citiem apstākļiem, piekritu uzņemšanai par [partijas] kandidātu.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 21. l.)
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Andrejs Dāvis | Батько | ||
2 | Juris Dāvis | Син | ||
3 | Leonīds Dāvis | Син | ||
4 | Tatjana Dāvis | Дружина |
Не вказано події