Nikolajs Čistjakovs (Helk)
- Дата народження:
- 25.01.1886
- Дата смерті:
- 14.06.1941
- Дівоче прізвище персони:
- Čistjakovs
- Додаткові імена:
- Tshistjakov, Helk, Nikolai, Nikolaja dēls, Helks
- Категорії:
- , Військова людина, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Учасник Першої світової війни, Юрист, учасник визвольної боротьби
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Igaunijas armijas kapteinis. Pēdējā dienesta pakāpe ģenerālmajors. Militārā tribunāla (militārās augstākās tiesas) priekšsēdētājs
Dzimis 1886. g. 25. janvārī. Tērbatas apriņķa Laiuses pagastā krievu pareizticīgo mācītāju ģimenē
1916. g. maijā iesakuts Krievijas armijā
1916. gadā oktobrī beidzis Aleksandra karaskolu, turpinājis dienestu 183. kājnieku rezerves pulkā.
Pārcelts uz 62. kājnieku rezerves pulku
no 1917. g. marta pulka tiesas lietvedis.
1917. g. 6. dec. demobilizēts
1918-1920. g. piedalījies Igaunijas brīvības cīņas.
No 1921. g. 20. aprīļa 4. nodaļas kara tiesas izmeklētājs, no 1. novembra. Kara apgabaltiesas pastāvīgais loceklis.
1921. g. decembrī nomaina uzvārdu no Čistjakovs uz Helks
Lācplēša kara ordenis piešķirts 1924. gadā
1928. g. februārī paaugstināts par majoru.
Beidzis Varšavas universitātes Juridisko fakultāti, no 1933. g. strādājis Varšavas Tiesu palātā;
1933. g. februārī paaugstināts par kolonelleitnantu (pulkvedi-leitnantu). Bijis Kara apgabaltiesas priekšsēdētājs. Neatkarības pēdējos gados ģenerālmajors.
20.02.1935 apbalvots ar Kotkarist III šķ.
20.02.1939 apbalvots ar Kotkarist II šķ.
Atvaļināts 1940. g. 15. septembrī
Dzīvojis Tallinā.
1940. g. 17. septembrī apcietināts.
1941. g. 7. aprīlī Baltijas Sevišķā kara apgabala lekšlietu Tautas Komisariāta karaspēka kara tribunāls piesprieda nāvessodu (KPFSR KK 58-2. 58-13).
1941. g. 14. maijā nošauts Tallinā
Avoti: lkok.com, wikipedia.org, news.lv
| назва | з | до | зображень | мови | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība
Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret no Krievijas iebrukušo Sarkano armiju un Vācijas formēto vācu / vācbaltiešu karaspēku.