Irene Keire

Kapteiņa Hermaņa Keires otrā sieva

Skolotāja. 6 bērnu mamma- ģimenē aug četri dēli un divas meitas- Hermanis, Ariadne, Aivars-Freds, Alfs-Roalds, Bertrams-Voldemārs, Dagnija-Britta.

Vīrs - tālbraucēju kapteinis Hermanis-Pauls Keire (11. 05. 1882. Ventspilī – 22.12.1936. Rīgā), beidzis Odesas tirdzniecības jūras skolu, vairāku kuģu kapteinis, Rīgas ostas priekšnieks no 1928. līdz 1936. gadam.

Hermanis (dēls), kas bija Latvijas zemūdenes “Spīdola” matrozis, tiek iesaukts vācu jūras flotē.

1944. gada 7.oktobrī, krievu karaspēkam tuvojoties Rīgai, Irēna kopā ar meitui un trīs brāļiem ar bēgļu kuģi dodas uz Vāciju un nonāk Gotenhafenas ostā (tagad Gdaņska, Polija).

Tur vācu sievietes sagaida bēgļus ar šķēli maizes un šķīvi zupas. Vēlāk ģimene ar vilcienu nonāk Kappelnā, un uz laiku paliek vācu zemnieka lauku mājās.

Meita Ariadne nepagūst atbraukt uz Rīgu un paliek Latvijā pie vecmāmiņas.

Karam beidzoties, formējas bēgļu nometnes, un Irēna ar meitui un dēliem pārceļas uz nometni Kiel-Friedrichsort un tad uz Hanavu (Hanau), kur Irēnas brālis  Albenors Dzintars ir viens no nometnes vadītājiem.

Keires bērni mācās nometnes pamatskolā, piedalās nodarbībās tautas dejas grupā, korī, baleta grupā.

1945. gadā cilvēki sāk saprast, ka nav cerību braukt atpakaļ uz Latviju, jo komunistu okupācija turpinās. Vēlāk Amerikas Luterāņu Baznīcas Federācija piedāvā braukt uz ASV dārzeņu audzētavu Olimpijā, Vašingtonas štatā. Tur klimats ir līdzīgs Latvijas klimatam un tur dzīvo daudz skandināvu pēcteču.

Izejot daudzas nometnes un pārbaudes, 1949.gada septembrī ģimene nonāk Olimpijā. Luterāņu baznīcas cilvēki palīdz ģimenei apgūt vietējās paražas, iepazīt vidi un sadzīviskās lietas. Kad sakņu sezona beidzas, baznīca turpina gādāt par Keires ģimeni, un tā viņi tiek pārcelti uz Aberdīnu Vašingtonas štatā. Vietējie amerikāņi ir izpalīdzīgi, pretimnākoši, laipni un draudzīgi. Aberdīnā bērni iet skolā un pēc skolas strādā, pieskatot bērnus. Bertrams arī iet skolā un pa nakti strādā kokzāģētavā. Dagnija ar Bertramu skolas sarīkojumos uzstājas, spēlējot latviešu dziesmas un stāstot par Latviju. Brālis Alfs strādā fabrikā, bet Aivars tiek iesaukts ASV armijā un nosūtīts karā uz Koreju.

Irēna rūpējas par savu ģimeni, kā arī piepelnās, auklējot bērnus ģimenēs. Aberdīnas apkārtnē nav daudz latviešu, un, kad sāk darboties latviešu organizācijas Takomā un Sietlā, ģimene brauc tur uz sarīkojumiem un baznīcu.

Mirst 1962. gadā.

Avoti: P. Keire, gramata21.lv