Augusts Lagzdiņš

Neatkarības rotas leitnants.

Dzimis 1894. g. 11. februārī  Rīgā.

Beidzis Rīgas tirdzniecības skolu.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. septembra., 84. rezerves kājnieku pulkā, pēc tam 151. rezerves pulkā.

No 1915. g. novembrī pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku.

1916. g. beidzis praporščiku skolu Dušetā, atgriezies pulkā, kurā dienējis līdz 1917. g. oktobrim

Apbalvots ar:

• Annas IV šķ.,
• Staņislava III šķ. ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. decembra, vada komandieris.

no 1919. g. 1. janvāra paaugstināts par virsleitnantu  Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē.

1919. g. 16. janvārī pie Lielauces Lagzdiņs. kā viens no pirmajiem tika ievainots kājā un kontuzēts, taču palika ierindā un turpināja uzbrukumu. Kad pretinieka lode sadragāja šauteni, neapjuka, paņēma kritušā biedra ieroci un izturēja šo kauju līdz galam.

No 1919. g. jūlija Vidzemes papildu bataljona rotas komandieris.

1920. g. janvāra iecelts par 1. robežsardzes rajona darba komandas priekšnieka vietas izpildītāju.

1920. g. oktobrī iecelts par 1. robežsardzes pulka rotas komandieri. Vēlāk atgriezies armijā.

Ordenis l.k.o.k. nr.3/1039 piešķirts 1921. gadā

1923. g. rotas komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, tad 1. Liepājas kājnieku pulkā.

1935. g. paaugst. par kapteini, pārcelts uz 1. Kurzemes divīzijas pārvaldi.

Apbalvots ar TZO V šķ., piešķirta jaunsaimniecība Valtaiķu pag.

2. pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā.

Kara beigās nokļuvis Vācijā.

No 1946. g. dienējis angļu armijas transporta vienībā Bīlefeldē.

Miris 1960. g. 7. febr. Vācijā.

Avots: lkok.com