Tomass Tallis

Tomass Tallis ir viens no izcilākajiem renesanses angļu komponistiem. Viņš ir pirmais dižais motetu komponists (tāpat kā Palestrina izcili rakstīja mesas).

Tallis rakstīja katoļu baznīcai mesas un motetes. Kad izveidojās anglikāņu baznīca, viņš rakstīja arī anthemus. Tallis rakstīja arī galma vajadzībām – Henrijam VIII.

Savas mūzikas gaitas uzsāka kā  kora dziedātājs Sv. Paula katedrālē Londonā.

·        1536.g. (uz 4 gadiem) kļuva par ērģelnieku Waltham klosterī. 1540.gadā šo amatu zaudēja, jo klosteris sabruka.

·        1542.g. viņš parādās kā „džentlmenis” karaļa kapelā (Chapel Royal), kur turpināja strādāt līdz sava mūža beigām, aptverot 4 monarhu valdīšanas laikus – Henrija VIII,  Edvarda VI un karalienēm – Marijas un Elizabetes I.

·        Karaliene Marija Tallim 1575.g. piešķīra unikālu iesēju – drukāt notis par brīvu līdz mūža beigām, tāpat arī karaliene Elizabete I Tallim piešķīra zemes gabalu (kura vērtība tajā laikā bija 30 sterliņu mārciņas gadā). Renesanses laikā bija ļoti daudz turīgu mūziķu, agrāk mūziķiem bija daudz zemāks statuss.

 Th.Tallis mūziku apvieno 2 principi:

1.   Ļoti sarežģītā polifonā sistēma;

2.   Tonālā harmoniju sistēma (minori, mažori, trijskaņa fenomens).

·     Tallis uzskatīja, ka mūzikai ir jābūt absolūti objektīvai, komponists savā mūzikā neielika neko no sava EGO un subjektīvisma. Tieši tāpēc 19.gs. neklausījās šo mūziku, jo cilvēki bija pieraduši pie emocionalitātes un subjektīvisma.

·     Viņš bija ļoti ievērojams komponists, kurš uzrakstīja daudz ģeniālu skaņdarbu, tajā skaitā 40 daļu moteti „Spem in alium”, mesa „Salve intemerata”, instrumentālais skaņdarbs „In nomine”, kura pamatā ir fragments no „benedictus”, latīņu motetes, piem., „Lamentations”  u.c. skaņdarbi.

·     Dēļ reliģiskajiem uzskatiem, vairums viņa kompozīciju netika iespiestas viņa dzīves laikā.

·     Dažas no viņa brīnišķīgajām motetēm ir iekļautas viņa izdotajā „Cantiones” (1576).

·     Tallis latīņu tekstus pārveidoja arī dzimtajā valodā – angļu valodā, piemēram, „O sacrum Convivium” par „I call and cry”. Šī iemesla dēļ viņš bieži tiek kritizēts, ka rakstījis motetes angļu valodā. Kritiķi uzskata: „Ja viņš vairāk rakstītu  motetes latīņu valodā, tad tajās atklātos viņa īstais ģēnija talants, un viņš tiktu novērtēs tik pat augstu kā Palestrina.”

 www.britannica.com