Aleksandrs Jurka

6. Rīgas kājnieku pulka kaprālis.

Dzimis 1899. g. 15. februārī Mazsalacas pagasta Dauguļos. Izglītojies Rūjienas proģimnāzijā.

1. pasaules kara laikā dienējis 8. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Cīnījies Rumānijas frontē, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 30. maijā, piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās pret bermontiesiem kā nodaļas komandieris un vada pārzinis ložmetēju rotā, paaugstināts par seržantu.

1919. g. 8. oktobrī pie Bauskas šosejas Rīgas tuvumā zem spēcīgas ienaidnieka uguns, kad mūsējie jau bija sākuši atkāpties, Jurka iznesa no kaujaslauka savu ložmetēju.

1919.g. 22. novembrī  pie Vecplatones muižas, klajā laukā uzstādījis ložmetēju, ar labi mērķētu uguni izklīdināja uzbrūkošo ienaidnieku.

Ordenis LKOK nr.3/317  piešķirts 1920. gadā

Atvaļināts 1921. g. 4. septembrī

Iestājies LU Inženierzinātņu fakultātē, ko beidzis kā būvinženieris. Strādājis par fizikas skolotāju M. Millera ģimnāzijā Rīgā. Izveidojis savu uzņēmumu "Jurkas būvfirma".

Korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs.

1940.g. Ienākot lieliniekiem, darbu zaudējis un atsācis saimniekot tēva mājās Mazsalacas pag. Priedājos.

1944. g. atstājis Latviju un pēc Vācijas kapitulācijas dienējis latv. inženieru rotā pie ASV armijas.

1947. g. izceļojis uz ASV. Strādājis Virdžīnijas štata Ceļu departamentā, tad kādā projektēšanas firmā Ņujorkā.

Dzīves pēdējos gadus pavadījis Ņujorkas štatā Krotonas pilsētā, kur arī miris 1992. g. 22. febr.