Jānis Kļaviņš
- Дата народження:
- 19.02.1897
- Дата смерті:
- 10.05.1930
- Категорії:
- Военный орден Лачплесиса, Селянин
- Кладовище:
- Rīgas Brāļu kapi
Dzimis Lazdonas pagastā lauku tirgotāja ģimenē. Beidzis reālskolu, studējis RPI tirdzniecību.
Krievu armijā iesaukts 1916. gada septembrī, beidzis 3. Maskavas praporščiku skolu. Pēc tam dienējis 176. rezerves, 197. Aleksandroņevskas kājnieku pulkos. Līdz 1917. gada beigām frontē Galīcijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 11. decembrī Cēsīs, piedalījies pirmajās cīņās pret Vidzemē iebrūkošajiem lieliniekiem.
1918. gada 24. decembrī Jānis, kā izlūku nodaļas priekšnieks nosūtīts no Līgatnes uz Ieriķiem uzzināt pretinieka atrašanās vietu, Ieriķu stacijas tuvumā sabojāja vāciešu pamestu lokomotīvi un sīki izpētīja ienaidnieka dislokāciju un spēkus, tā dodams iespēju mūsu vienībām pārgrupēties un atkāpties uz Rīgu bez zaudējumiem.
1919. gada sākumā pārgājis uz Studentu rotu. Piedalījies kaujās Kurzemē un pie Rīgas, ložmetēju komandas priekšnieks. Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugst. par virsleitnantu. Vēlāk iecelts par 2. bruņuvilciena komandieri Bruņuvilcienu divizionā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, vēlāk arī Latgalē, kur sašāvis lielinieku bruņuvilcienu "Steņka Razin". Paaugstināts par kapteini.
Atvaļināts 1922. gada 21. aprīlī Dzīvojis tēva mājās Saikavas pagasta Leimaņos, piešķirta jaunsaimniecība Saikavas pagasta Gravās, turpinājis mācības LU Tautsaimniecības fakultātē.
Miris 1930. gada 10. maijā Rīgā ar asins saindēšanos. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Avots : www.lkok.com
немає місць
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.