Epermanis Pēteris

Mācījies Lādē, Limbažu draudzes skolā, Limbažu valsts ģimnāzijā .

Strādājis Limbažu pagasta valdē par kancelejas ierēdni, Rīgā rūpnīcas VEF kadru daļā (1930- 1940).

No 1944.g. februāra bijis latviešu karavīru frontes laikraksta "Daugavas Vanagi" līdzstrādnieks.

Pēc 2. Pasaules kara dzīvojis Limbažos, strādājis par naktssargu, rakstījis dzeju, prozu.   

Dzejoļus publicējis kopš 1930. gada- "Vēstule meitenei"("Jauno Trauksme", 3).

Izdoti krājumi :  "Mana Solveiga" (1937),"Mūžīgās vēstules" (1938)- formas izveidē moderna mīlas lirika.

Iespējams, sastādījis kopkrājumu "No zobena saule lēks"(1943), kurā vairāki Epermaņa dzejoļi.

Sakārtojis neizdotus dzejoļu krājumus "Mākoņu ceļš" , "Sila dzeguze","Klusuma aka" , "Rudens Dziesma" , "Glāsts" , "Dziesma par smilgu" ,"Ciemā pie Antonijas" , Poēmas"(visi 1944),"Vecums" , "Viršu dārzs" ,"Kamene" ,"Zvejnieks upē nobridies" , "Vēja zirdziņš" , "Ziemeļzeme" , "Tonīte" ,"Trīs poēmas" ,"Antonija" (visi 1945), "Viršu dārzs" , "Ūdeņi runā"(abi 1946), "Teikas un balādes" (1947), "Skaidrība" , "Mīlas ugunis" , "Dzidrais avots" , "Lapu melodijas" (visi 1951),"Saules putni" (1955) u.c.

Manuskripti glabājas pie dzejnieka atraitnes Antonijas Epermanes un Limbažu muzejā. 

Avots : www.limbazubiblioteka.lv