Kārlis Mihelsons

Dzimis Siguldas pagastā. Beidzis 6 klases Dubultu ģimnāzijā. 

Krievu armijā iestājies 1915. gada decembrī, ieskaitīts 4. kavalērijas divīzijas 2. huzāru pulkā.

1916. gada jūlija pārcelts uz latviešu strēlnieku pulku. 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka rindās piedalījies Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujās.

Apbalvots ar Jura krusta IV šķ.

1917. gada maijā iestājies Gatčinas praporščiku skolā, to beidzis tā paša gada augustā. Ieskaitīts 141. Možaiskas kājnieku pulkā, kur palicis līdz 1. Pasaules kara beigām.

Atgriezies Latvijā 1918. gada aprīlī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. jūnijā.

Piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

1919.g. 9. oktobrī kontuzēts.

1919.g. 10. novembra kaujā par Torņakalnu ievainots. Paaugstināts par virsleitnantu. 

1919. gada 18. novembrī pie Magazīnas muižas Rīgas-Jelgavas šosejas tuvumā, kad mūsu artilēristi atkāpās, atstādami 2 lielgabalus kaujas līnijā, Kārlis ar savu vadu ienaidnieka pārspēka uzbrukumu atsita, izglāba lielgabalus un munīciju. 

Pēc brīvības cīņām beidzis rotas un bataljona komandieru kursus.

Palicis armijā līdz tās likvidēšanai padomju okupācijas laikā. Apbalvots ar TZO un Viestura ordeni. 

2. Pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā.

Piedalījies krievu ģenerāļa Vlasova sagūstīšanā 1942. gadā un Rīgas aizstāvēšanā 1944. gadā;

1944. gadā apbalvots ar Dzelzs krusta 2. pak. 

Pēc kara dzīvojis Vācijā. 1950. gadā emigrējis uz ASV. Dzīvojis Vičitas pilsētā Kanzasā, kur arī miris. Apbedīts Kanzassitijā.

Avots: lkok.com