Laura Kalinka

“Man šķiet, ka zinātne ir vienīgās kāpnes, kas ved uz bezgalību. Un tuvoties bezgalībai tas ir vienīgais, kam vērts ziedot savu mūžu”.

Laura Kalinka

***

Grāmatu izdevēja, redaktore, zinātnes popularizētāja, Latvijas kultūras vērtību apzinātāja

Laura Kalinka dzimusi 1939.gada 9.novembrī Rīgā jurista un skolotājas ģimenē.

1965. gadā viņa absolvēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti.

Pēc universitātes beigšanas viņa līdz 1974.gadam strādāja Latvijas enciklopēdiju redakcijā.

Lauras Kalinkas grāmatu izdevējas talants un profesionālisms visspilgtāk izpaudās, strādājot par Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevējdarbības padomes zinātnisko sekretāri 1974. – 1983. gados.

Viņas darbs bija saistīts ar publicēšanai iesniegto darbu izvērtēšanu un tālāko virzīšanu izskatīšanai Padomes sekciju sēdēs un plenārsēdēs, lai tos izdotu izdevniecībā “Zinātne”.

Šo darbu viņa veica atbildīgi un radoši, īpaši meklējot un atbalstot spējīgus autorus. Laura Kalinka bija akadēmiķa V.Samsona vadītās Padomes faktiskā darbības organizatore un daudzu jauninājumu iniciatore.

Pateicoties viņas ierosmei, tika izveidotas un izdotas vairākas populārzinātnisku grāmatu sērijas – “Zinātne šodien”, “Daba un mēs”, “Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi”, “Apvārsnis”. Šīs grāmatas gaidīja lasītāji, daudzās māju bibliotēkās tās arī šodien ir goda vietā. Īpaši jāatzīmē ideja par grāmatu sērijas “Romāns – pagātnes liecinieks” izdošanu. Šajā sērijā tika iekļauti padomju varas agrāk aizliegto pirmskara Latvijas rakstnieku darbi. Izdošanas “viltība” bija tāda, ka darbam tika pievienoti zinātniski komentāri, kas “skaidroja” darba saturu.

Ļoti vērtīgs kā satura, tā formas ziņā bija 1981.gadā L.Kalinkas sagatavotais un izdotais populārzinātniskais prospekts par Latvijas Zinātņu akadēmiju un tās zinātniekiem, pētījumu virzieniem un galvenajiem sasniegumiem.

Divus gadus (1984 – 1985) L.Kalinka ir Latvijas Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas galvenā redaktore un pārvaldes priekšniece.

No 1986. līdz 1990.gadam Laura Kalinka ir Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas vecākā zinātniskā līdzstrādniece un zinātniskā sekretāre. Viņas darba vieta ir bibliotēkas Misiņa nodaļa. Šajā laikā īpaši populāri kļūst viņas organizētie neformālā “Misiņa kluba” pasākumi – ar interesantiem priekšlasījumiem un diskusijām.

1990.gadā L.Kalinka atgriežas darbā Zinātņu akadēmijā par Redakciju un izdevējdarbības padomes zinātnisko sekretāri. Tai laikā Latvijas zinātne jau ir nobriedusi nopietnām pārmaiņām. Laura Kalinka organizē vairākas diskusijas par šo pārmaiņu optimālo virzību un mērķiem. Gadu vēlāk viņa tiek iecelta par žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” galveno redaktori. Viņa ierosina un īsteno žurnāla sadalīšanu divās sērijās – A un B, žurnāla jaunu noformējumu un satura izkārtojumu.

1993.gada septembrī L.Kalinka pāriet darbā uz datorzinātņu firmu “Dati”, darbojas arī kā autore un redaktore datorzinātņu izdevumos, žurnālā “Datorpasaule” u.c.

1998.gadā ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu Laura Kalinka uzsāk unikālu interneta projektu “Virtuālā enciklopēdija: Latvijas ļaudis” . (Līdz 2011.gadam tā nosaukums bija “Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa”, jeb gramata21.lv).

Interneta vietnes adrese – www.latvijaslaudis.lv.

Pakāpeniski tā īstenošanas gaitā ir uzkrāti vairāk nekā trīs tūkstoši dzīvesstāstu. Lielākā daļa dzīvesstāstu tika iegūti, pateicoties Lauras Kalinkas organizatores talantam un lauku un mazo pilsētu skolu skolotājiem, šo skolu novadpētniekiem un mazpulcēniem. Iegūti nozīmīgu Latvijas cilvēku  dzīvesstāsti ne tikai savā novadā, bet arī visā pasaulē.

Internetu Laura Kalinka uzskatīja un izmantoja par instrumentu Latvijas kultūras apzināšanai. Ap minēto Virtuālo enciklopēdiju viņa pastāvīgi īstenoja dažādus projektus un konkursus, prasmīgi iesaistīja tajos skolas, sabiedriskās un valsts organizācijas.

Dažu šo projektu un konkursu uzskaitījums:

• 20.gadsimta mantojums (izcilo novadnieku dzīvesstāsti internetā);
• Ar Triju Zvaigžņu ordeni vai ordeņa Goda zīmēm apbalvoto personu oficiālās biogrāfijas;
• Pār deviņi novadiņi (labāko novadnieku biogrāfiju kolekcijas);
• Mēs Latvijai, Latvija mūsos;
• Godinām Latvijas valsts atjaunotājus;
• Tēvu tēvi laipu lika (Latvijas Republikas nodibināšanas 90. gadskārtas atcerei);
• Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā (saistībā ar rakstnieces 110. gadskārtu);
• Trešās atmodas dalībnieki;
• Barikāžu dalībnieki u.c.

Cauri visai Lauras Kalinkas radošai dzīvei visos tās posmos var skaidri saskatīt vairākas viņai kā organizatorei piemītošas īpašības: spējīgu un radošu cilvēku meklēšana un atbalstīšana, savu vispusīgu zināšanu izmantošana, diskusiju organizēšana, Latvijas vērtību apzināšana un popularizēšana.

Latvijas zinātnes atmiņu grāmatā Laura Kalinka paliek kā daudzu jaunievedumu ideju autore un īstenotāja, spēcīga un prasīga personība. Viņas dzīves moto bija: “Man šķiet, ka zinātne ir vienīgās kāpnes, kas ved uz bezgalību. Un tuvoties bezgalībai tas ir vienīgais, kam vērts ziedot savu mūžu”.

Jānis Stradiņš, Kurts Švarcs, Gunārs Daija, Jānis Kristapsons