Erna Ķikure

Rakstniece dzimusi Ļaudonas pagasta Ķikuros - no māju nosaukuma arī izvēlējusies sev radošo pseidonīmu.

Dzimusi saimnieku ģimenē, beigusi Madonas valsts ģimnāziju un iestājusies Mākslas akadēmijā. Strādājusi par skolotāju Ilūkstes ģimnāzijā, piedalījusies izstādēs.

2. Pasaules kara gados bijusi skolotāja Vidzemē.

1944.gadā emigrējusi uz Vāciju, 1949.gadā pārcēlusies uz Austrāliju, kopš 1983 dzīvojusi Kanādā.

Latvijas Preses biedrības biedre.

Ķikures darbi publicēti laikrakstos "Austrālijas Latvietis" .

Izdoti stāstu krājumi :

"Mūsu kaimiņš" (1962),

"Kā plūsti, Aiviekste?" (1989),

"Uz tilta", "Ceļa akmeņu raksts" (1990),

"Tu prasi patiesu stāstu..." (1991),

"Būs skaista diena" (1993),

"Mājas un ceļi" (1996, izlase).

Dzejoļu krājumi :

"Dienas un gadi" (1985), "Artava" (1988).

Uz dzejnieces kapa plāksnes rakstīts: Erna Ķikure, dzejniece. Erna Dzelme, dzimusi Bērziņa. Laima Muktupāvela raksta: " Cik cilvēku tad te apbedīti? Izskatās, pat it kā trīs. Bērziņa bija gleznotāja, skolotāja. Dzelme bija mājsaimniece, Austrālijā nonākušā trimdinieka fermera sieva. Trešā ir dzejniece, kura, lai izbēgtu no garīgas vientulības, rakstīja dzeju. Ernas Ķikures un rakstnieka Jāņa Sarmas sarakste apkopota grāmatā Ķikures un Sarmas vēstules. Grāmata atzīta par kultūrvēsturisku vērtību. Kas latviešu literatūras āboldārzā ir Erna Ķikure, Latvijā gandrīz vai nezināma dzejniece, jo nav baudīti tās augļi? Savrupa mežābele? Viņa bija novērtēta, saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa prēmiju, kas trimdas rakstniekiem bija augstākais apbalvojums".

* * *

Ir trešie Ziemassvētki.

Kas galdā, kas aiz loga?

Lai paliek... Kam stāstīsit — par palmām?

 

Bij trešie Ziemassvētki,

bij galdā ābolvīns,

bij logā ledus palmas,

bij apkārt miers virs zemes

un cilvēkiem labs prāts.

"Uz ko spēlēsim?" Kāds vecās kārtis jauca.

"Uz cūkām!" — "Vai Melno Pēteri!..."

Ko citu spēlēt labklājībā

ar jauniem, veciem, bērniem līdz pa vidu?

"Uz cūkām," kāds kārtis dalīja ar jautru roku.

Mēs spēlējām uz cūkām un Melno Pēteri.

 

Uz cūkām jau gadu gadiem pasaule ne­beidz spēlēt.

Jau izdzertas ir visas patekas,

bet reibst un reibst

un prāti neatgriežas,

un nenāk pavasars un neatkausē logus,

tik samulsušās rokas kārtis dala,

jauc dāmas, kungus, kalpus, karaļus,

kas vēros devītniekus, tie sarodas kā utes.

Uz cūkām, mēs spēlējam uz cūkām un Melno Pēteri.

Mirusi Kanādā - Kalgari, pārapbedīta Ļaudonas kapsētā 2005.gadā.

Zanda Radziņa, Nekropole.info