Indriķis Reinbergs

Dzimis Ārlavas pagastā. Beidzis Ventspils reālskolu.

Krievu armijā iesaukts 1914. gada oktobrī, nosūtīts uz Čugujevas karaskolu.

No 1915. gada maija dienējis 227 Jepifanskas pulkā.

Piedalījies kaujās, paaugstināts par štabskapitānu.

Apbalvots ar:

• Staņislava II, III, IV šķ.,
• Annas II, III, IV šķ. ordeņiem.

1917. gada augustā iedalīts 57. kājnieku divīzijas triecienbataljonā, pēc lielinieku apvērsuma darbojies kopā ar pulkvedi Briedi monarhistiskajā B. Savinkova "Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas savienībā".

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada augustā, iecelts par Kuldīgas un Aizputes apriņķa komandantu. Piedalījies Liepājas aizstāvēšanā.

1919. gada 5. novembrī ienaidnieka pārspēka uzbrukuma laikā pie Liepājas ar saviem 60 karavīriem noturējās pozīcijās, līdz garnizons atkāpās uz Liepāju. Tur ieradies, ar savām 2 rotām pastiprināja Liepājas garnizonu un būtiski sekmēja bermontiešu sakāvi.

Pēc bermontiešu sakāves nosūtīts uz Latgali. Vidzemes-Latgales gūstekņu nometnes priekšnieka palīgs. Viļānu, Pildas un Višgorodas iecirkņu komandants.

Atvaļināts 1921. gada martā. Dzīvojis Rīgā un Ogrē. Sarakstījis atmiņu grāmatu "Trīs šāvieni".

1940. gada 20. decembrī arestēts Rīgā.

1941. gada 10. maijā Rīgas apgabaltiesa notiesāja Indriķi uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs. Atradies Astrahaņas cietumā, kur arī miris (datums nav zināms).