Pēteris Kažmers
- Дата народження:
- 23.11.1890
- Дата смерті:
- 20.03.1942
- По батькові:
- Jānis
- Категорії:
- , , Военный орден Лачплесиса, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Морська, Учасник Першої світової війни, учасник визвольної боротьби
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Dzimis Cesvaines pagasta Kalnaspieķu mājās zemkopju Jāņa un Annas Kažmeru ģimenē. Sieva - skolotāja Fanija, dz.Šūmane.
Izglītojies vietējās pagasta un draudzes skolās.
1906.-1912. gadam mācījies Mangaļu tālbraucēju jūrskolā. Jūrnieks.
Krievu armijā iesaukts 1914. gadā, bijis sanitārs lazaretē.
1915. gada rudenī nosūtīts uz Viļņas karaskolu, ko beidzis 1916. gada 1. jūnijā,
1916.g. septembrī pēc paša lūguma pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku.
1917. gada janvārī uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Bijis Grenadieru komandas, vēlāk rotas komandieris.
Piedalījies visās 1917. gada kaujās.
Apbalvots ar
- Annas ordeņa IV šķ.
1917. gada 1. decembrī pulku atstājis un atgriezies tēva mājās.
1918. gada novembrī pēc valsts proklamēšanas ieradies Rīgā un iestājies Rīgas pilsētas apsardzības dienestā. Slimības dēļ spiests palikt lielinieku okupētajā Tukuma apriņķī.
Pēc lielinieku padzīšanas no turienes ieradies Liepājā, iecelts par sakaru nodaļas priekšnieka palīgu.
Pēc 1919. gada 16. aprīļa puča pārcelts uz Ziemeļlatvijas brigādi.
1919.g. 28. jūnijā iecelts par rotas komandieri, jau otrā dienā kaujaslaukā cīnījies pret landesvēru.
1919. gada 29. jūnijā pie Mazās Juglas un Augstkalnu mājām, kad ienaidnieka pārspēks draudēja aplenkt un iznīcināt mūsu bataljona spārnu, sevišķi grūtos apstākļos niknā ugunī veda savu rotu pretuzbrukumā, no tuvas distances apšaudīja vāciešus; ievainots, neatstāja ierindu, līdz kauja nebija izšķirta mums par labu.
1919. gada augustā pārcelts par Informācijas nodaļas priekšnieka palīgu Armijas virspavēlnieka štābā. 1921. gada 1. aprīlī bijis Operatīvās daļas 2. nodaļas priekšnieka palīgs.
1925. gadā beidzis virsnieku kursus. Neatkarības pēdējos gados paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Armijas štāba Informācijas nodaļas priekšnieks.
Piešķirtas Reņģes ūdensdzirnavas Rubas pagastā.
Apbalvots ar
- TZO V šķ.,
- Viestura ordeni,
- Francijas Goda Leģiona ordeni.
Padomju okupācijas gadā dzīvojis Rīgā.
1941. gada 14. jūnijā deportēts no Litenes nometnes.
PSRS leTK Taimiras apgabaltiesas izbraukuma sesija piesprieda nāvessodu (KPFSR KK 58-10, 58-11. 58-6).
Nošauts 1942. g. 20. martā Noriļskā.
Джерело: lkok.com
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Fanija Kažmere | Дружина |
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.