Frīdrihs Vilhelms IV

Frīdrihs Vilhelms IV (vācu: Friedrich Wilhelm IV.; dzimis 1795. gada 15. oktobrī, miris 1861. gada 2. janvārī) bija Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1861. gadā.

Tēvs - Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Piedalījās karos pret Napoleonu. Inetresējas par mākslu un arhitektūru (Kārļa Frīdriha Šinkela un Fēliksa Mendelsona aizbildnis). Bija pret Vācijas apvienošanos un liberalizāciju. Izceļoties 1848. gada revolūcijai Vācijā, iesākumā pakļāvās liberāļu prasībām, bet, nostiprinot varu, atjaunoja kontroli pār Prūsiju, atlaižot Prūsijas Nacionālo sapulci. Atteicās no Frankfurtes parlamenta piedāvātā Vācijas imperatora troņa. 1849. gadā sasauca Prūsijas landtāgu, bet 1850. gadā izdeva Prūsijas konstitūciju.

1657. gadā cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, un 1861. gadā mira. Tā kā Frīdriham Vilhelmam nebija bērnu, iesākumā kā reģents, bet pēc nāves kā karalis valdīja Frīdriha Vilhelma brālis Vilhelms I.