ua

Hirohito

Добавить новую картинку!
Дата народження:
29.04.1901
Дата смерті:
07.01.1989
Додаткові імена:
裕仁, Imperators Šovs;昭和天皇, Shōwa tennō;
Категорії:
Імператор
Громадянство:
 японець
Кладовище:
Встановіть кладовищі

Hirohito (japāņu: 裕仁, dzimis 1901. gada 29. aprīlī, miris 1989. gada 7. janvārī) bija 124. Japānas imperators no 1926. gada 25. decembra līdz pat nāvei. Ārpus Japānas vairāk pazīstams ar dzimto vārdu Hirohito, bet Japānā viņu vairāk pazīst kā Imperatoru Šovu (昭和天皇, Shōwa tennō). Tā viņu nodēvēja pēc nāves, bet viņa valdīšanas periodu sauc par Šovas ēru (Shōwa).

 

Джерело: wikipedia.org

немає місць

    loading...

        25.12.1926 | Hirohito kļuva par Japānas imperatoru

        Розмістити спогади

        13.12.1937 | Japāņu karaspēks ieņem Ķīnas pilsētu Nankinu

        Розмістити спогади

        13.04.1941 | Japāna un PSRS paraksta neuzbrukšanas līgumu

        Розмістити спогади

        07.12.1941 | Divus gadus pēc 2. Pasaules kara uzsākšanas, tās spēcīgākajiem agresoriem- Vācijai un PSRS- pievienojas 3.- Japāna, uzbrūkot ASV bāzei Pērlharborā

        Pērlhārboras bombardēšana bija Japānas impērijas uzbrukums 1941. gada 7. decembrī amerikāņu militārajai bāzei Pērlhārborā, Havaju salās, Klusajā okeānā.

        Розмістити спогади

        24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.

        Розмістити спогади

        06.08.1945 | Japānas pilsētas Hirosimas A-bombardēšana

        Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karos tiek izmantoti kodolieroči.

        Розмістити спогади

        15.08.1945 | Cesarz Hirohito ogłosił w przemówieniu radiowym kapitulację Japonii w II wojnie światowej. Akt bezwarunkowej kapitulacji został podpisany 2 września

        Розмістити спогади

        02.09.1945 | Japāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadus

        Розмістити спогади

        10.10.1964 | 18. Vasaras Olimpisko spēļu atklāšana Tokijā

        Розмістити спогади

        Ключові слова