Arnolds Bēklins

Arnolds Bēklins (Arnold Böcklin, * 1827. gada 16. oktobrī Bāzelē, † 1901. gada 16. janvārī San Domeniko klosterī pie Florences) bija šveiciešu gleznotājs, grafiķis un skulptors, simbolisma pārstāvis.

No 1845. līdz 1847.g. Bēklins studējis Diseldorfas Mākslas akadēmijā, pēc tam kā ainavu gleznotājs apceļojis Šveici, Nīderlandi, Franciju. No 1850. līdz 1857.g. dzīvojis un darbojies Romā, no 1860. līdz 1862.g. bijis profesors Veimāras Mākslas akadēmijā. Vēlāk Bēklins dzīvojis Bāzelē, Minhenē, bet mūža nogali pavadījis Fjezolā Florences tuvumā.

Bēklins ir viens no ievērojamākajiem simbolisma māksliniekiem. Viņa darbiem raksturīgi mitoloģiski un fantastiski, dažkārt arī alegoriski tēli. Sirreālisti Makss Ernsts, Džordžo de Kiriko un Salvadors Dalī uzskatījuši viņu par vienu no nozīmīgākajiem sirreālisma priekštečiem. Pats pazīstamākais Bēklina darbs ir glezna "Mirušo sala" (1880-1886).