Pērs Stenmarks

Pērs Stenmarks bija Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa Prezidija loceklis, Latvijas neatkarības centienu atbalstītājs

Aktīvi sadarbojies ar Latvijas parlamentāriešiem

Dzimis 1951. gada 29. janvārī, Īstadē (Ystad)   

Darbojies politikā Zviedrijā:

01.01.1995 / 08.10.1995 : Moderata samlingspartiet,

09.10.1995 / 19.07.1999 : Moderata samlingspartiet

20.07.1999 / 19.07.2004 : Moderata samlingspartiet    

Darbojies politikā, Eiropas Savienībā:

    Priekšsēdētājs

07.10.1999 / 14.01.2002 : Delegacija ES-Igaunijas kopigai parlamentarai komisijai            

Priekšsēdētāja vietnieks

30.01.1997 / 13.10.1997 : Delegacija attiecibam ar Lietuvu

14.10.1997 / 19.07.1999 : Delegacija ES-Lietuvas kopigai parlamentarajai komisijai            

Loceklis

01.01.1995 / 08.10.1995 : Eiropas Tautas Partijas grupa (Kristigo demokratu grupa)

18.01.1995 / 11.07.1995 : Delegacija attiecibam ar Šveici , Islandi un Norvegiju

19.01.1995 / 15.01.1997 : Transporta un turisma komisija

12.07.1995 / 15.01.1997 : Delegacija attiecibam ar Šveici , Islandi un Norvegiju

09.10.1995 / 19.07.1999 : Eiropas Tautas Partijas grupa (Kristigo demokratu grupa)

16.01.1997 / 29.01.1997 : Delegacija attiecibam ar Lietuvu

16.01.1997 / 19.07.1999 : Transporta un turisma komisija

20.07.1999 / 11.10.1999 : Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa

21.07.1999 / 14.01.2002 : Budžeta komisija

07.10.1999 / 14.01.2002 : Delegacijas vaditaju konference

12.10.1999 / 07.03.2002 : Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa

17.01.2002 / 19.07.2004 : Budžeta komiteja

07.02.2002 / 30.04.2004 : ES-Igaunijas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācija

08.03.2002 / 19.07.2004 : Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa  

Aizstājējs

19.01.1995 / 15.01.1997 : Budžeta komisija

16.01.1997 / 19.07.1999 : Budžeta komisija

21.07.1999 / 14.01.2002 : Regionalas politikas, transporta un turisma komisija

17.01.2002 / 19.07.2004 : Reģionālās politikas, transporta un tūrisma komiteja

07.03.2002 / 30.04.2004 : ES-Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācija

***

Piedalījies Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Frankfurtes grāmatu gadatirgū grāmatas “In the Name of Freedom” atvēršanas svētkos.

Atverot grāmatu Eiropas Padomes deputāts no Zviedrijas, Šūmaņa Fonda pārstāvis Pērs Stenmarks (Per Stenmarck) sacīja, ka šodien tiek atklāta grāmata par tādas personības dzīvi, kas nākotnē vēl spoži liks sevi manīt jaunajā Eiropā.

Viņš atzīmēja, ka 2002.gada noslēgumā Kopenhāgenā Eiropa beidzot pāršķīra jaunu lappusi savā vēsturē, kas izbeidza 2.Pasaules kara sekas, kas Latvijai bija nozīmējušas 50 gadus okupācijas, un vēl pirms dažiem gadiem ne pārāk daudzi ticēja tam, ka jau šajā paplašināšanās kārtā Latvija tiks uzaicina kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti.

P.Stenmarks atzīmēja, ka Vaira Vīķe-Freiberga ir daudz ar savu personību devusi Latvijai un tās attīstībai kā ārpolitikā, tā valsts iekšpolitikā, un viņa ir padarījusi nozīmīgu darbu vērtību stiprināšanā valstī.

“Tā ir grāmata gan par Latvijas sasniegumiem, gan par pašas Vaira Vīķe-Freiberga sasniegumiem. Briselē pirms pāris dienām, uzrunājot Eiropas Parlamentu, Jūs sacījāt, ka Latvija savā vēsturē ir gājusi cauri īstam murgam, jāsaka, ka arī Jūsu dzīve nav bijusi viegla, un latīņu teiciens “per aspera ad astra”, kas ir iekļauts Latvijas Triju Zvaigžņu ordenī, ir cienīgs pārstāvēt arī šo stāstu – caur ērkšķiem uz zvaigznēm ir gājusi gan Vairas Vīķes-Freibergas, gan Latvijas dzīve,” sacīja P.Stenmarks

***

Krievijas atvainošanās par pagātnes pāridarījumiem Latvijai būtu solis pretim demokrātijas ieviešanai valstī, kas uzņēmusies Padomju Savienības mantinieces lomu, 2003.g. uzskatīja Eiropas Parlamenta deputāts Pērs Stenmarks no Zviedrijas.

Stenmarks preses konferencē sacīja, ka pēc iespējamās Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) Krievija atradīsies pie pašas savienības robežas, tāpēc ES un Krievijai vajadzēs sadarboties, lai vairotu demokrātiju šajā valstī.

"Labs solis šajā virzienā būtu Krievijas atvainošanās par savu izturēšanos pret Baltijas valstīm pagātnē," sacīja Stenmarks.

"Krievijai vajadzētu uzņemties atbildību ne vien par masveida deportācijām, bet arī par tiem nožēlojamiem dzīves apstākļiem, kuriem tika pakļauti Baltijas iedzīvotāji," norādīja Eiroparlamenta deputāts.

Stenmarks arī pauda šaubas par to, ka Krievija kādreiz varētu pievienoties ES. "Būtu ļoti sarežģīti pievienot Eiropas Savienībai pusi Āzijas," viņš sacīja. Tomēr ar Krieviju būtiski sadarboties un arī Baltijas valstis var spēlēt nozīmīgu lomu kontaktos ar Krieviju, uzskatīja deputāts.

***

Igaunijas valodas likums nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) normām.

  Par to 2000.gadā Tallinā paziņoja apvienotās ES un Igaunijas komisijas līdzpriekšsēdētājs Pērs Stenmarks.

Runājot par integrācijas jautājumiem, viņš norādīja, ka Igaunijā pastāv noteiktas vēsturiskas problēmas, kuras, neskaitot Latviju, citās Eiropas valstīs nav aktuālas.

Pēc Stenmarka teiktā, Igaunija šīs problēmas risina veiksmīgi.

"Igaunija paziņoja, ka tai ir tikai viena valsts valoda - igauņu valoda - un Eiropas Savienība uzņēma to kā pašsaprotamu," uzsvēra Stenmarks.