Nikolajs Labrencis

Dzimis Rīgā. Beidzis Magdeburgas garīgo semināru Vācijā. 

Krievu armijā iesaukts īsi pirms 1.Pasaules kara. Kādu laiku dienējis Petrogradā, vēlāk arī frontē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 29. maijā toreizējā Siguldas, vēlāk 6. Rīgas kājnieku pulkā, tad pieteicies karaskolā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, ticis ievainots.

1919. gada 5. novembrī brīvprātīgi pieteicās izlūkgājienā uz Pārdaugavu un kopā ar citiem kadetiem šķērsoja Jauno dzelzstiltu un apmētāja ar rokasgranātām ienaidnieka blindāžas tilta galā. Bermontieši uz to atbildēja ar ložmetēju, mīnmetēju un artilērijas uguni, pilnīgi nogriezdami atkāpšanas ceļu. Noskaidrojuši ienaidnieka ugunspunktu izvietojumu, izlūki cauri ugunij tomēr atgriezās pie savas daļas un sniedza precīzas ziņas priekšniecībai. Šajā gājienā ievainoja kājā un kontuzēja.

Pēc izveseļošanās beidzis karaskolu un 6. Rīgas kājnieku pulka rindās piedalījies pēdējās kaujās pret lieliniekiem Latgalē.

1923. gadā paaugstināts par virsleitnantu.

Piešķirto jaunsaimniecību Stendē pārdevis.

Izdarījis pašnāvību 1925. gada 22. jūnijā.

Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.