Pēteris Ozoliņš

Dzimis Veckalsnavas pagastā. Izglītojies Rīgas biržas komercskolā. Strādājis par stacijas priekšnieka palīgu Brjanskā. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gada decembrī, pēc gada komandēts uz Viļņas karaskolu, ko beidzis 1916. gada jūnijā. Piedalījies vairākās kaujās, kurās ticis ievainots, kontuzēts, saindējies ar gāzēm. Apbalvots ar virsnieka Jura krustu un Vladimira ordeņa IV šķ.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā. Pļaviņās, bet jau pirms tam vairākus mēnešus darbojies kapteiņa Veckalniņa "zaļo" partizānu nodaļā. Piedalījies daudzās pulka kaujās kā rotas komandieris. Par kauju nopelniem pie Rīgas - 4. novembrī Nordeķos un 10. novembrī Dzegužkalnā, kur tika iznīcināts bermontiešu artilērijas pulks, sagūstīts tā štābs un iegūts pulka karogs, paaugstināts par kapteini.

1919. gada 10. novembrī Pēteris ar savu rotu pārrāva fronti Anniņmuižas rajonā pie Rīgas, radīja ienaidniekā paniku, tā ka tas bija spiests nekārtībā atkāpties un pamest mūsu rokās 6 lielgabalus. 1920. gada 25. jūnija naktī Latgalē kopā ar izlūku nodaļu niknā cīņā izsita ienaidnieku no Kreņevas, Butanovas un Jurčatku sādžām, iegūdams kā trofeju ložmetēju kaujas gatavībā.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1922. gadā iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba Administratīvās daļas adjutantu. 1924., 25. mācījies un beidzis virsnieku kursus.

Miris ar tuberkulozi 1926. gada 10. martā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Kalsnavas pagasta Brīvzemniekos.

Avots : lkok.com