Valters Frosts

Naktī uz pirmdienu savā dzīvoklī, Rīgā, Antonijas ielā 15-a, ar sirdstrieku miris 61 gadu vecumā Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes profesors Dr. phiL Valters Frosts. Pēdējos gadus viņš dzīvoja pilnīgi vientulīgi, visu laiku veltīdams vienīgi zinātniski-pētnieciskam un pedagoģiskam darbam. Otrās Lieldienās ap pusdienas laiku viņa apteksne, ierodoties dzīvoklī, atrada profesoru gultā mirušu. Pēdējās dienās viņš juties nevesels un viņu ārstējuši Dr. K. Butuls un Dr. Freijs.

Prof. V. Frosts dzimis 1874. gadā Rītprūsijā. Studējis Berlīnes tehniskā augstskolā mašīnu būvniecību. Pēc studiju beigšanas strādājis Siemensa un Halskes firmā un Magdeburgas dzelzceļu pārvaldē. 1901. gadā sāka studēt filozofiju Karalauču universitātē un1905.gadā doktorēja filozofijā ar augstāko uzslavu. Pēc tam prof. V. Frosts 15 gadus darbojās Bonnas universitātē, iegūdams tur profesūru. 1920. gadā Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultāte viņu aicina par profesoru sistemātiskā filozofijā.

Prof. V. Frosts bija apveltīts ar ļoti daudzpusīgu erudīciju — lasīja lekcijas un vadīja praktiskos darbus zinātņu mācībā, dabas filozofijā, estētikā, socioloģijā un psiholoģijā. Sevišķi iemīļotas viņa lekcijas bija estētikā un ētikā, kas pulcēja klausītājus no dažādām fakultātēm. Prof. V. Frosts bija labs filozofu Bekona, Kanta un Hegeļa pazinējs. Viņš pats stāvēja ētiskā ideālisma pozīcijā. Kā zinātnieks prof. V. Frosts izcēlās ar savas domas skaidrību, sintētiskas aptveres spēju un īpatnēju pieeju daudzām zinātniski-filozofiskām problēmām. Viņš nebija dogmatiķis, bet pirmā kārtā centās izkopt savos audzēkņos kritikas domas spēku un zinātniskas atbildības apziņu. Prof. V. Frosts valdzināja visus, kas viņu tuvāk pazina, ar savu laipnību, smalkjūtību, atsaucību, sirsnību, cēlu cilvēcību, darba nopietnību un mīlestību uz latvju studējošo jaunatni. Viņa lielais darbs ir plaša monogrāfija par Fr. Bekonu, arī ētiski-psiholoģisks pētījums par īsto un neīsto, Hegeļa estētika, vairāki pētījumi par Kantu un citi darbi, Daži viņa raksti iespiesti arī Izglītības ministrijas mēnešrakstā, bet daudzi uzmetumi atrodami vēl manuskriptā. Lai viegla un svētīga krietnā zinātnieka, mīļā kolēgas un drauga dusa! Nelaiķa mirstīgās atliekas šodien no viņa dzīvokļa, Antonijas ielā 15-a, pārvedīs uz Meža kapu veco kapliču. Izvadīšanas aktu vadīs māc. Rumba. (Rīts, 14.04.1936)

Gadu pēc profesora nāves Meža kapos atklāja viņam uzcelto pieminekli, kuru kalis pelēkā granītā tēlnieks Vilis Rubis. Piemineklī attēlota sieviete nesot rokās liesmu — garīgo meklējuma simbolu.