Vilija Lamberte

Muzikālo izglītību baudījusi Rīgā, Rihtera mūzikas skolā, tad privāti pie dziedātājas Deiš-Sionickajas, Maskavā. Pēc tam izglītojas skatuves mākslā pie Dubura. Muzikālo karjeru sāk 1906.g. Rob. Tautmīļa - Bērziņa trupā, vēlāk kā dramatiska aktrise un dziedātāja Interimteātrī. Daudz koncertējusi 1916., 17., 18. g. Krievijā. Pirmos muzikālos ierosinājumus gūst no Dubura, kas griež vērību uz viņas labo balsi. Arī māte dziesmu mīļotāja, dzied vēl 80 gadu vecumā. Kā Nacionālās operas soliste lielajām soprāna partijām darbojas visā līdzšinējā Nac. operas
pastāvēšanas laikā, izstrādādama sevim jo plašu repertuāru ar apm. 46 operu partijām.
No viņas repertuāra minamas: Tamāra „Dēmonā", Elza "Loengrinā", Margarēta „Faustā", Antonija „Hofmaņa stāstos", Leonora „Trubadūra", Princese „Sprīdītī", Aīda un c. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, a930)

Īstā vārdā Vilhelmīne Ozola .

***

Pagājušo pirmdien pārstājusi pukstēt Vilijas Lambertes mākslinieces sirds. Gan pēdējos gados viņas vārdu no operskatuves vairs nedzirdēja, taču mūsu dziedoņu saimē viņam allaž bijusi laba skaņa. Nacionālā operā Lamberte iznesusi rampas gaismā veselu rindu lielāku un mazāku lomu un viņas skanīgais soprāns un krietnās tēlotājas dāvanas visiespaidīgāk uz klausītājiem runājušas «Faustā» (Grietiņa), «Hofmaņa stāstos» (Antonija), «Trubadūrā» (Leonora), Loengrīnā (Elza), Aīdā, Sprīdītī un daudzās citās partijās. Viņas tēliem piemita dabiska vienkāršība, sirds siltums un artistiska nosvērtība, jo Lamberte savu skatuves karjeru sākusi vispirms kā dramatiska aktrise (1906. gadā) Rob. Tautmīla-Bērziņa trupā un vēlāk Interimteātrī.

Lamberte dzimusi Rīgā 1888. g. 29. septembrī. Vispārējo izglītību baudījusi Rīgas Latv. b. meiteņu skolā. Pirmos muzikālos ierosinājumus guvusi no mātes, kas bijusi liela dziesmu mīļotāja un dziedātāja. Balss izglītībai Lamberti pievērsis Duburs un tā iesākusi studijas Rihtera mūzikas skolā, vēlāk privāti Maskavā. Bēgļu gaitās daudz koncertējusi Krievijā, bet ar 1919. g. ieņēma redzamu vietu Nacionālās operas solistu vidū, kur viņas talants guva arī augstāko piepildījumu un labākos sasniegumus.

Avots: Tēvija, 19.04.1943