Johans Kristofs Bērenss

Johans Kristofs Bērenss bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents. Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Kārli un Reinholdu veidoja Rīgas brīmūrnieku "Zobena ložas" ("Zum Schwerdt") kodolu, kas vēsturē pazīstams kā "Berensu aprindas".

Johans Kristofs Bērenss dzimis 1729. gadā bagāta Rīgas tirgotāja Arenda Bērensa ģimenē. Pēc Rīgas Domskolas beigšanas viņš 1748. gadā uzsāka tieslietu studijas Kēnigsbergas universitātē, kur iepazinās ar Imanuelu Kantu un Johanu Georgu Hāmani.

Kopā ar Hāmani un Lindneru viņš no 1749. līdz 1750. gadam izdeva nedēļas laikrakstu Daphne.

1751. gadā Bērenss turpināja studijas Getingenes universitātē.

Pēc atgriešanās Rīgā 1754. gadā viņš ap sevi pulcināja izcilākos sava laika liberāli noskaņotos Rīgas un Kenigsbergas intelektuāļus. Viņa draugu lokam piederēja Domskolas rektors un inspektors Johans Gothelfs Lindners, mācītājs Gotlībs Šlēgels, Johans Kristofs Švarcs un grāmtizdevējs Johans Frīdrihs Hartknohs.

Krievijas ķeizarienes Elizabetes valdīšanas laikā Johans Kristofs Bērenss bija Rīgas rātes pilnvarotais pārstāvis Pēterburgas galmā.

Pēc apprecēšanās ar holandiešu lieltirgotāja Abrahama van Limburga vecāko meitu Katrīnu viņa bagātība un ietekme turpināja pieaugt. Bērenss vadīja rātes sekretariātu un Rīgas pilsētas arhīvu, 1771. gadā tika ievēlēts par pilsētas maģistrāta locekli.

1786. gadā veselības traucējumu dēļ Bērenss atteicās no visiem amatiem un nodevās grāmatu rakstīšanai.

Kā pilsētas arhīva pārzinis viņš iepazinās ar vērtīgiem vēsturiskiem dokumentiem un Rīgas pilsētas bibliotēkas jauno telpu (tagad - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs) atklāšanas runā Bērenss izvērtēja notikumus Rīgā 13. gadsimtā, vainojot katoļu teokrātiju vardarbībā pret vietējiem iedzīvotājiem.

Viņaprāt, lībietis Kaupo pēc apmācīšanas bija kļuvis par labu karavadoni un Indriķis Latvietis uzskatāms par rīdzinieku pirmo vēsturnieku.

J.K.Bērenss mira 1792. gada novembrī, viņa piemiņai Rīgas pilsētas bibliotēkas zālē tika novietos krūšutēls.

Darbi

• „Riga, die bestätigte Municipal-Verfassung“ (1783),
• „Die Bombe Peters des Großen, statt einer Beschreibung der wieder zu eröffnenden Stadt-Bibliothek von einem vormaligen Mitgliede des alten Magistrats“ (1787),
• „Bonhomien, geschrieben bey Eröffnung der neuerbauten rigischen Stadtbibliothek“ (Jelgava, 1792).