Jeronīms Stulpāns

Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Jeronims-Stulpans-03.12.1931

Dzimis 1931. gada 3.decembrī Ludzas apriņķa Kārsavas (tagad Salnavas) pagasta Dzērkalevas sādžā daudzbērnu zemnieku ģimenē. Mācījies Oponosu pamatskolā, beidzis Kārsavas vidusskolu, Latvijas Valsts universitātes Fililoģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu, Augstākos literatūras kursus Maskavā. Strādājis žurnāla ,,Padomju Latvijas Sieviete" redakcijā, par direktora vietnieku zinātniskajā darbā J. Raiņa Valsts literatūras muzejā, žurnāla ,,Karogs" redakcijā, grāmatu draugu biedrībā.

Pirmais dzejolis iespiests avīzē ,,Padomju Students" 1950. gada februārī. 1957.gadā uzņemts Rakstnieku savienībā. J. Stulpāns izdevis dzejoļu krājumus: ,,Vējš pār ezeru"(1958), „Apvāršņu dūmaka"(1960), ,,Vētrainais aprīlis"(1965), ,,Atvasītes"(1967), „Vientuļā stundā"(1968), ,,Maize un ilgas"(1973), ,,Kamenīte"(1981), ,,Septiņpadsmit buras"( 1970), dzejas izlasi krievu valodā ,,Dzintarjūras māsa", izlasi ,,Mana pļava"(1970). Aprakstu un tēlojumu grāmatas : ,,Cilvēks dedzina kūlu"(1962), ,,Neaizmirsti Audriņus!"( kopā ar K.Sausnīti, J. Silabriedi, A.Vējānu, 1966), ,,Likteņi", ,,Ar zemi parunāties"(1981). J. Stulpāns tulkojis Midjeni dzeju un prozu, P.Anteja poēmas, sastādījis V.Kaupuža stāstu un literatūrkritisko rakstu izlasi ,,Ozolzīle" un uzrakstījis tai priekšvārdu, tulkojis un sastādījis baltkrievu dzejas izlasi ,,Sālsmaize", P.Brovkas dzejas izlasi ,,Labestība", tulkojis albāņu dzeju. J.Stulpāna daiļradē dominē patriotiski momenti, Latgales iespaidi un mīlas lirika. Viņa vārsmas ir atdzejotas citās valodās, komponētas.

J. Stulpāns miris Rīgā 1981. gada 23. augustā.

Avots: http://www.ludzasbiblio.lv

Knuts Skujenieks delfi.lv raksta: "Jeronīms Stulpāns uz savas kristālskaidrās ticības pamata nojuka prātā. Elementāri. Un nevar zināt, kā viņam tur bija ar to etiķi - vai viņš to bija nejauši iedzēris vai tā tomēr bija pašnāvība. Rakstnieku savienībā viņš brēca par sociālistisko reālismu, par kuru praktiski visi jau sen bija aizmirsuši. Ar Jeronīmu, redz, nevarēja būt cits variants. Vai nu viņš būtu mācītājs, vai arī attiecīgs padomju aktīvists. Jo tie vienkārši ir fanātiski cilvēki."