Elza Žebranska

Uz attēla veltījums un autogrāfs, rakstīts 1927. gada 12. aprīlī. Rīga. Fotogrāfs: Indriķis Kalcenaus ( Kalcenau ). 34,5x25 cm.

Jelgavniece. Dziedāšanu mācījās Rīgā pie A. Valmanes-Krūmiņas, bet kopš 1929. gada Parīzē pie Kurgānovas. Operas soliste, mecosoprāns. Soliste Latvijas Radiofona operetes trupā 1928-29. No 1930-iem gadiem koncertējusi daudzās pasaules valstīs. 1935-39 dziedāšanas pedagoģe Latvijas konservatorijā. No 1939.gada dzīvoja Ņujorkā, ASV.

1940.gadā debitēja Metropolitena operā Venus lomā Vāgnera operā "Tanheizers". 1940-os gados dziedājusi arī Čikāgas, Sanfrancisko u.c. ASV operteātros. 1951-60 koncertējusi 8 valstīs. 1959. gada aprīlī Elza Žebranska devās uzstāties uz Latviju. Rīgā viņu saņēma ar atplēstām rokām. Bija koncerti un vilinātāji solījumi, lai paliktu dzimtenē. Tas pats noticis arī 1960. gada vasarā. Pēc skatuves atstāšanas vadīja savu dziedāšanas studiju Ņujorkā.

Elzai Žebranskai ar vīru Jāni bija vasaras māja Ņudžersijas jūrmalā. Viņa kopa puķes, un vīrs devās makšķerēt. Uz Ņujorku viņi vairs nebrauca. Gadi bija atstājuši savas pēdas. Elza negribēja, ka viņu apciemo. Bija satiekama gan pa tālruni. Kad uz apaļiem gadiem viņu gribēja apsveikt un aiznest ziedus, viņa bija teikusi: Paldies, noliec vien tās ārpusē, gan jau es dabūšu ...
Tā pienāca 1996. gada 19. marts viņu pēdējā dzīvesvietā netālu no Atlantiksitijas, kad mūžs pārtrūka. Viņa bija vēlējusies pārpelnošanu, un arī vēlējusies, lai pelnus izkaisītu jūras līcī, kur Jānis makšķerējis.