Ernests Aistars

Aistars Ernests (arī Aisters; īst.v. Anševics) (1899.16.09. Užavas pag. Sārnates Tomdēlos - 1998.22.07. ASV) Pedagogs, rakstnieks. Beidzis Ventspils ģimnāziju (1920), LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti Filozofijas nodaļu (1929), tās pašas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1930-1934). No 1923.g. strādājis par skolotāju Ludzas un Dobeles ģimnāzijā pēc 1923.gada., Aglonas vīriešu ģimnāzijā, Jaunjelgavas komercskolā, Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1930-1935), Rīgas skolotāju institūtā (1935-1939 Rīgā, 1939-1940 Cēsīs), Jelgavas skolotāju institūtā (1940-1944: 1943./44. bijis direktors). 1944.g. emigrējis uz Vāciju. Bijis Augsburgas bēgļu nometnes Ausekļa latviešu ģimnāzijas direktors (1944-1949). 1949.g. izceļojis uz ASV, kur Čikāgā bijis dzelzceļa darbinieks, vēlāk Kalamazū. Pēc aiziešanas pensijā 1967.g. strādājis par skolotāju Garezera latviešu vasaras vidusskolā. Pirmā publikācija – stāsts „Tā vairs nevar” (1921).

Sieva - skolotāja Lidija Šulte (1901-1984), dēli - gleznotājs Viestarts (1927-2020), bibliotekārs Aivars (1929), gleznotājs un literāts Jānis, inženieris Raits, mazmeita - rakstniece Zinta (1957).