Indriķis Zeberiņš
- Дата народження:
- 30.08.1882
- Дата смерті:
- 18.05.1969
- По батькові:
- Andrejs
- Категорії:
- Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Карикатурист, Учасник Першої світової війни, Художник, графік, учасник визвольної боротьби
- Громадянство:
- латиш
- Гробниця місце:
- 2 Meža kapi
- Кладовище:
- Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)
Dzimis Kuldīgas apriņķī lauksaimnieku ģimenē - Snēpeles pagasta „Sprincsaldeniekos”
1894-1900.. mācās Griķu Kalnmuižas pagastskolā, vēlāk Kuldīgas divklašu ministrijas skolā
1906-1915.. mācības J.Rozentāla studijā un vispārizglītojošos vakara kursos, vēlāk Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Petrogradā
1915- 1917.. dienests armijā
1918-1920.. devies uz Maskavu, iestājies 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, ilustrators žurnālā "Strēlnieks", atgriežas Latvijā
1920- 1925.. mācības Latvijas Mākslas akadēmijā, beidz J.R. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu
1926-1951.. strādā dažādos preses izdevumos, izmantojot dažādas tehnikas- tušu, akvareļus, arī kokgrebumu- darinājis vinjetes, karikatūras, saržus.
Ilustrējis grāmatas un veidojis sižetiski interesantas un tehniski perfektas grāmatzīmes. Darbojies glezniecībā.
30.04.1951. arestēts par pretpadomju aģitāciju. Viena no apsūdzībām: fotografējis rindas pie veikaliem.
1951- 1955.. 1951. gada 30. aprīlī arestēts, tiesāts un līdz 1955. gada 22.oktobrim atradies ieslodzījumā.
1956... atjaunots par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedru, 1957.g. reabilitēts.
1956- 1969.. viņam tiek piešķirta republikas nozīmes personālā pensija, galvenokārt pievēršas glezniecībai
1969. gada 18.maijs... aiziet aizsaulē, apglabāts 2. Meža kapos.
Pirmā Indriķa Zeberiņa darinātā vinjete publicēta žurnālā „Vērotājs” (1905). Zīmējis ilustrācijas žurnāliem „Austrums”, „Stari”, „IŽ”, „Jaunības Tekas”, karikatūras un saržus žurnāliem ”Ņirga”, „Vārdotājs”, „Svari”, u.c. Devis nozīmīgu ieguldījumu grāmatu ilustrēšanā. Ilustrējis K.Skalbes „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” (1926), A.Brigaderes „Dievs, daba, darbs”(1927) un „Skarbos vējos”(1931), A.Upīša „Sūnu ciema zēni” (1940), latviešu tautas pasakas „Bargais kungs”(1945), „Zelta putns”(1946) u.c.
Stājgrafikas darinājis izmantojot dažādas tehnikas: ofortu, litogrāfiju, kokgrebumu, zīmējis ar tušu, sangīnu. Gleznojis akvarelī un eļļā žanrus un ainavas.
Kopš daiļrades sākuma lielu iespaidu atstājis kontakts ar J. Rozentāla mākslu, darbojoties viņa vadītajā studijā. Gleznojis pārsvarā eļļas tehnikā neliela izmēra lauku sadzīves skatus, ainavas reālistiskā manierē. Atstājis samērā plašu māksliniecisko mantojumu. Raksturīgs humoristisks, izteikti optimistisks tēlojuma skatījums. Mākslinieks Indriķis Zeberiņš ar saviem darbiem devis lielu ieguldījumu latviešu grāmatu grafikas attīstībā, kuri atveidoja zemnieku patriarhālo dzīvi, pievēršot uzmanību videi un apkārtējām detaļām, šis sižets turpinās arī viņa gleznās. Tipāži viņa darbos ir viegli pārspīleti un satīriski.
Pazīstamākas I. Zeberiņa ilustrētas grāmatas:
- J. Zeibolta „Trakais barons Bunduls” (1925),
- A. Brigaderes „Dievs, Daba, Darbs” (1927),
- „Skarbos vējos” (1931),
- A. Upīša „Sūnu ciema zēni” (1940),
- „Zaļā zeme” (1947),
- J. Jaunsudrabiņa „Zaļā grāmata” (1965).
- Literarizējis un ilustrējis latviešu tautas pasakas: „Skaistākās latviešu pasakas un teikas” ( 1934. ),
- „Bargais kungs” (1945. ),
- „Zelta putns” (1946. ),
- „Lapsa un vilks” (1959.)
Žurnālos: „Vērotājs”, „Austrums”, „Stari”, „Jaunības tekas”, „Jaunības tekas”. Karikatūras, sarži: „Ņirga”, „Vārdotājs”, „Šalkas”,„Svari”, „Lietuvēns” u. c.
Avots: www.itl.rtu.lv, antonia.lv
Pirmā sieva - Marta Deklava (1899-1934), bērni - Modris, Daila un Agris.
2020.g. nāca klajā grāmata "Indriķis Zeberiņš.Kuldīga.Kurzeme." Grāmatas atvēršanā piedalījās mazdēls (meitas dēls) Kārlis Zeberiņš, kurš Kuldīgas muzejam uzdāvināja I.Zeberiņa portretu.
***
Джерело: Rīgas dome, news.lv
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Agris Zeberiņš | Син | ||
2 | Modris Zeberiņš | Син | ||
3 | Alberts Zeberiņš | Племінник | ||
4 | Dzidra Zeberiņa Damerel | невестка | ||
5 | Alberts Kronenbergs | Друг | ||
6 | Žanis Skudra | Друг |
20.02.1870 | Tiek iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.