ua

Krišjānis Šlosbergs

Добавить новую картинку!

Dzimis 1879. g. 2. jūn. Kalnamuižā pie Dobeles pag. rakstveža ģimenē. Izglītojies Bauskas pagastskolā, pēc tam Bauskas pilsētas skolā un mērnieku skolā.

Krievu armijā iestājies 1900. g., dienējis 141. Možaiskas kājn. pulkā,

1902. g. iestājies Odesas karaskolā, beidzis 1905.g.

1905. g. dienējis 20. Turkestānas strēlnieku bataljonā.

1906. g. krievu kara ekspedīcijas sastāvā piedalījies Afganistānas robežu izlūkošanā,

1910. g. slimības dēļ atvaļināts.

1911. g. atgriezies armijā 116. Malojaroslavas pulkā Rīgā.

Sasniedzis štabskapitāna pakāpi

1914. g. piedalījies kaujās Austrumprūsijā, kur kritis gūstā.

1919. g. 22. maijā Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi; nozīmēts par Lieliecavas komandantu.

Vēlāk kā bataljona komandieris piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās pret bermontiešiem.

Par nopelniem kaujās pie Vecplatones paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 18. novembrī, kad vācieši pārrāva fronti pie Iecavas upes un uzbruka Bembru un Magazīnas muižas virzienā, ar ārkārtīgi spēcīgu artilērijas un ložmetēju uguni apdraudēdami visas frontē esošās daļas, Šlosbergs ļoti grūtos apstākļos sakārtoja rotas, apturēja ienaidnieku un glāba mūsu frontes satiksmes bāzi -Jelgavas šoseju, tā dodams iespēju atsist pretinieku tā vecajās pozīcijās.

1920. g. septembrī iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku.

1920. gadā piešķirts ordenis LKOK 3/75

1922. g. 1. novembrī atvaļināts.

1924. g. aprīlī iecelts par Rīgas prefekta palīgu,

1924.g. novembrī (10. oktobrī) par Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktoru.

Kopš 1925. gada ilggadējs Jāņa draudzes priekšnieks (1925–1954)

Apbalvots arī ar:

  • TZO III šķ.,
  • Somijas Baltās Rozes ordeņa II šķ.

Dzīvojis Rīgā, piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā.

Pēc 2. pasaules kara:

1949.g. Rīgas evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas sekretārs, vēlāk ģenerālsekretārs, Jāņa Baznīcas Virsvaldes loceklis Krišjānis Šlosbergs. Iespējams, ziņojis NKVD par Konsistorija locekļu politiskajiem uzskatiem (avots: "Baznīca staļinisma žnaugos", 54.lpp)

Miris 1954. g. 19. maijā, Rīgā.

 

Джерело: lkok.com, news.lv

немає місць

    loading...

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Розмістити спогади

        Ключові слова