Pauls Betlers

Revolucionārs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu apgāda "Daile un darbs" direktors.

Līvbērzes pagasta amatnieku dēls (tēvs bija audējs un mūrnieks, mate — šuvēja). Mācījies Jelgavas reālskolā.

###

Betlers Pauls (1883 25. maijā Līvbērzes pag. – 1969 14. jūl. Rīgā, apbedīts Meža kapos) – grāmatu izdevējs, revolucionārs.

Dzimis amatnieka (audēja un mūrnieka) ģimenē.

Mācījies Jelgavas reālskolā.

1903–1905 piedalījies sociāldemokrātiskajā un revolucionārajā kustībā, vairoties no reakcijas, 1906 pārcēlies uz Maskavu, no turienes emigrējis uz ASV.  Darbojies vietējā sociāldemokrātu orgaizācijā. 

Profesionāls revolucionārs Latvijā, iesaistījies  Madlienas organizācijā „Gaisma”.

1910.gadā ar mainītu uzvārdu Vītols strādājis par grāmatvedi Baku. Pirmā pasaules kara laikā KSDSP Baku komitejas loceklis, arestēts un nosūtīts uz Rīgu, tuvojoties vāciešiem, pārvietots uz Butirku cietumu Maskavā.

Pēc atbrīvojuma atgriezies Baku iepriekšējā darba vietā. Pēc Oktobra revolūcijas bijis tehnisks darbinieks Baku Tautsaimniecības padomē, 1918 jūllijā eseru apvērsuma laikā arestēts un izvests uz Irānu, no kurienes devies uz Maskavu, bet pēc pamiera ar Latviju atgriezies dzimtenē.

1920 jūnijā Latvijā LKP CK uzdevumā nodibinājis  legālu revolucionāro grāmatu apgādu „ Komandītsabiedrība „Daile un darbs”, P. Betlers un Co”, piesaistot Raini, A. Razumu un J. Čauli.

1920.gada 25. septembra dibināšanas sanāksmē Betlers nolasījis kopā ar A. Bērci izstrādāto komandītsabiedrības līgumu. Statūtus parakstījuši visi dalībnieki un katrs ieguldījis apgādā 10 000 rubļu. Izdevniecību materiāli atbalstīja LKP CK, sākumā ar 300 000 rubļiem, bet jau 1920 pasākumā tika ieguldīti 730 000 rubļi.  Rainis piekritis ieņemt priekšsēdētāja posteni, neuzņemoties nekādus pienākumus, par rīkotājdirektoru kļuva Betlers. Apgāda ofiss atradās Betlera dzīvoklī Tērbatas ielā 38 un Kurmanova (E. Birznieka-Upīša) ielā 8 (te arī noliktava).

1926–1929  ofiss darbojās Brīvības ielā 11. Apgāda filiāles un antikvariāts atradās arī Berga bazārā un Kārļa (tagad 13.janvāra) ielā.

LKP uzdevumā  “Daile un darbs” laida klajā revolucionāras un demokrātiskas ievirzes sacerējumus un autorus.

1920.gadā izdeva Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā” un „Vētras sēju”, kā arī G. Pļehanova un O. Rules darbus.   

Deviņos darbības gados izdeva 49 grāmatas latviešu valodā (t. sk. 25 daiļliteratūras, 15 sabiedrisko un citu zinātnes nozaru izdevumi) un vienu grāmatu krievu valodā.

No marksistiska satura literatūras izdošanas apgāds aiz piesardzības atturējās.

Apgāds izplatīja marksistisko literatūru, ko latviešu valodā izdeva Padomju Krievijā. Apgāda darbība valsts iestādēm likās aizdomīga, un sākot ar 1927.gadu Betlers tika nopratināts. Aiz piesardzības Betlers apgādu turpināja vadīt kā algots darbinieks, bet LKP ieguldītos līdzekļus noformēja kā sabiedrībā maz pazīstamu personu  aizdevumu. Pēc juridisko īpašnieku Raiņa un Razuma nāves 1929.gadā “Dailei un darbam” radās konflikts ar viņu mantiniekiem, un kompartijas izdevniecība rezultātā tika sagrauta: atlaisti darbinieki, daļa no tiem arestēti.

Betlers no 1930 apmetās Rīgas nomalē  Šampēterī, kur nodarbojās ar putnkopību.

1940–1941 LKP CK Partijas izdevniecības vadītājs. Otrā pasaules kara laikā Kazahijā un Baškīrijā,  1944.gadā Maskavā Latvijas Valsts izdevniecības plānu daļas vadītājs.  

1945.gadā Rīgā Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldedes  (VAPP) Poligrāfijas tresta sagādes daļā, bet 1949.gadā administratīvi saimnieciskās daļas priekšnieks LPSR MP Poligrāfiskās rūpniecības izdevniecību un grāmatu tirdzniecības pārvaldē.

1953.gadā pensionējies.

Lit. : Ķipers J. Partijas grāmatnieka simtgade. Karogs, nr. 6, 1983. 143. –146. lpp.

Avots šeit.