Otto Šēls
- Дата народження:
- 04.04.1894
- Дата смерті:
- 29.01.1945
- Додаткові імена:
- Otto dēls
- Категорії:
- , , Військова людина, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Учасник Першої світової війни, учасник визвольної боротьби
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Dzimšanas vieta: 1894.g. Cēsis;
miris: 29.01.1945.g.
Irkutskas apgabals, Taišetlags
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
***
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants.
Dz. 4. apr. Dobelē amatnieku ģimenē.
1913 beidzis Jelgavas reālsk., stud. komerczinības RPI.
1916 V Maskavā mob. armijā un
1916 IX beidzis l. Pēterhofas praporščiku skolu (prap.); dienējis 248. rezerves pulkā,
no 1917 VIII - Atsevišķā armijas štāba 2. ložm. rotā.
Podpor. (1917IX). 1917X11 atlaists atvaļinājumā)., no kura karaspēka daļā nav atgriezies.
Dzīvojis Omskā, no 1918 VI -Dobelē.
1919.14.IV brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Liepājas J aun formējamajos spēkos, no jūn. - 4. (vēlākajā 6.) atsev. batalj., no aug. - 8. Daugavpils kājn. pulkā (komandas pr-ks, rotas k-ris). Kāpt. (1920), pulkv.-leitn. (1938).
1922.1 atvaļinājies pēc paša vēlēšanās, bet februārī atkal iesk. 8. Daugavpils kājn. pulkā.
1923 beidzis virsnieku kursus,
1937 - bataljona komandieru kursus. Bijis rotas komandieris, pulka adjutants.
1938 iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieri,
1940 I - par pulka štāba priekšnieku.
1940 IX pārskaitīts 24. TSK 183. divīzijā.
1941.14.VI apcietināts, izvests uz Noriļskas soda nometnēm.
1941.g. decembrī piespriesti 10 g. ieslodzījuma.
Miris 1945. g. 29. janvārī Taišetas soda nometnēs.
Apbalvojumi:
a) Latvijas TZo V šk.,
Vo IV (š) šk.
Neprecējies.
LVVA, 5601. f., 1. apr., 6236.1.;
LVA, 1986. f., 1. apr., 39 066.1.;
EVP. Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918-1940 :
biogrāfiskā vārdnīca / Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga, 1998. - ISBN9984510-17-4
Джерело: biographien.lv, jzb.lv
немає місць
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.