Emīls Fross
- Дата народження:
- 03.04.1904
- Дата смерті:
- 24.05.1943
- Додаткові імена:
- īst. vārdā Fricis Emīls Rozenbahs
- Категорії:
- Віршописець, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Перекладач
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Dzejnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs.
Mācījies Velēnas draudzes skolā (1917-20), Jelgavas pedagoģiskajā skolā (1921-23), Liepājas 1. ģimnāzijā (1924-26). Studējis Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (1926-28). Žurnāla "Darba Jaunatnes Ceļš" līdzstrādnieks (1927-28), kasieris un pārdevējs grāmatu veikalā "Daile un darbs" (1928-29).
Strādājis PSRS Tirdzniecības pārstāvniecībā Berlīnē. Maskavā strādājis žurnālā "Celtne" redkolēģijā (1932-34), no 1934 latviešu teātra "Skatuve" literārās daļas vadītājs. 1936.gada 11.X arestēts. Reabilitēts pēc nāves.
Pirmās publikācijas - I. Ērenburga dzejoļa "Mūsu bērnu bērni reiz brīnīsies..." tulkojums un oriģināldzejolis "Ceļā" laikrakstā "Sociāldemokrāts" (1924). Atdzejojis A. Ahmatovas, B. Brehta, N. Tihonova, Ē. Veinerta darbus, rakstījis dzejoļus, recenzijas par Raiņa, K. Zariņa, J. Plauža, A. Griguļa u.c. autoru darbiem, literatūrteorētiskus rakstus (žurn. "Latvju Grāmata", "Kreisā Fronte", "Tribīne" u.c.).
Pirmo grāmatu saraksta par L. Laicena daiļradi - "Linards Laicens" (1928). 1930.gadā emigrējis uz PSRS. Tulkojis latviešu valodā F. Volfa "Zemnieks Becs", K. Goldoni lugu "Jocīgs gadījums".
1936.gadā arestēts. Reabilitēts pēc nāves.
Miris 1943.gadā PSRS.
Avots: gulbenesbiblioteka.lv
Джерело: jzb.lv
немає місць
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Robert Bancan | Коллега | |
| 2 |  | Irma Balodis | Коллега | |
| 3 |  | Teodor Amtman | Коллега | |
| 4 | Jānis Baltausis | Коллега | ||
| 5 |  | Zelma Boksberg | Коллега | |
| 6 |  | Karl Krumin | Коллега | |
| 7 |  | Gustavs Neimanis | Коллега | |
| 8 |  | Voldemars Andersons | Коллега | |
| 9 |  | Марія Лейко | Коллега | |
| 10 |  | Elfrida Lessin | Коллега |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.