ua

Vilis Arveds Hāzners

Militārs, politisks, sabiedrisks darbinieks, majors, lauksaimnieks, publicists, rakstnieks.

Beidzis Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolu.

1939. XII - 1940. IX Latvijas armijas štāba Apmācības daļas darbinieks,

1940. XII - 1941. V Cukura rūpn. tresta darb.,

1941. V - 22. VI Fabriku rūpn. apmācības skolu fiziskās un milit. audzināšanas inspektors, pēc tam čekas apcietinājumā, partizānu atbrīvots 28.VI. ; 1.-7.VIII bijis pašaizsardzības vien.,

1941. 10.VIII - 1942. X Rīgas kārtības dienestā - sāk. štāba pr., vēlāk adm. nod. vad.,

1942. X Abrenes apr. pr. un kārtības dienesta maj.

Kopš 1943. V. Latv. leģiona Apmācības (vēlāk 15. div. 32. resp. 3. latv.) pulka adjutants,

1944. III pulka I bat. komandieris Veļikajas frontē, 26. III Novij Putj kaujā komandēja kaujas grupu (5 bat., artilerijas vien. u.t.t.).

1944. V bija 32. grenadieŗu pulka III bat. komandieris, 16.-22. VIII pēc Mozuļu kaujas pret 2 kr. div. izveda 32. pastiprinātā pulka (pulkveža Aperāta grupas) atliekas no ielenkuma.

1944. VIII bija 32.p. komandieris, vad. pārvietošanos uz Vāciju, XI bija 15. div. izlūku bataljona komandieris, smagi ievainots Immenheimas kaujā.

1945. I. par kaujas nopelniem ieguvis Dzelzs krusta 1. un 2. šķ. un uzņemts vācu armijas kaŗavīru goda sarakstā.

Ārstējies dažādās kara slimnīcās Vācijā un Dānijā, pēc kaŗa sabiedroto gūstā Vācijā un Beļģijā.

1947-51 vada Vācijas Invalīdu pārskološanas centru Klaustālē, Cellerfeldā un Eversburgā.

Aktīvi darb. DV centr. valdē, LNP un LCP, bija DV biļ. red., piedalījās skautu org-jas darbā; Augustdorfas nometnes darb. 1951-56.

Kopš 1953 kā latv. kaŗavīru pārstāvis darbojas Brīvās Eiropas kom., Kom. Latvijas brīvībai - sāk. Eiropā, bet

1956-72 ASV.

Kopš 1956 tās pr., aktīvs arī ACEN darbā līdz 1972.

Bijis DV ASV pr. 1962-69, DV pr. 1970-72, arī ALA valdes vicepr. 1958-60.

Daudz publ. period.,

  • red. DV org-ijas vēsturi Laiks, telpa, ļaudis (3 sēj. 1974-77),
  • red. Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā VI sēj. (1978),
  • Daugavas Vanagu Mēnešraksta red. 1951-76.
  • Biografiska atmiņu grām. Varmācības torņi (1977).

Aizgājēja izvadīšana notika 17. maijā Solovera bēru namā Ziemeļbrunsvikā, Ņudžersijā. Pelnu urna 1992.gada 3. jūlijā apglabāta Jelgavai tuvējā Bērzukroga kapsētā, tuvinieku atdusas vietā.

Hāzneru ģimenē uzaudzināti un izskoloti divi dēli — Daumants ir profesors Trentonas koledžā, bet Vitauts — inženie ris Ročesterā.

Ziņu avots: Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 538.lpp. Ievietots: 27.12.2001. (historia.lv)

Джерело: jzb.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Dāvids HāznersDāvids HāznersБатько20.08.187408.12.1942
        2Lizete HāznereLizete HāznereМама11.11.187416.04.1947
        3
        Meta Anna KņazsСестра13.06.190803.04.1958
        4
        Alīda HāznersСестра00.00.190200.00.1902
        5Alma UbarteAlma UbarteСестра18.12.189831.10.1987
        6Elza HāznereElza HāznereДружина28.06.191121.03.1998
        7Jēkabs UbartsJēkabs UbartsШурин28.06.189410.04.1982
        8Kārlis AperātsKārlis AperātsТовариш05.04.189116.07.1944

        Не вказано події

        Ключові слова