Kārlis Rubis

Pēc viņa projekta uzcelta Jelgavas slimnīca (1936).

Vēl pirms nedaudz nedēļām Kārlis Rubis, viens no mūsu republikas vecākajiem arhitektiem, piedēvēja projektēt vārtus restauratoru aizsāktajai Āraišu vecajai kapličai. Viņa enerģiskā, zemes spēka pilnā balss nemaz neliecinēja, ka tik drīz caur tiem vārtiem pēdējē ce|ā nāksies doties viņam pašam.

Kārlis Rubis dzimis Cēsu rajonā, daudzbērnu ģimenē, jau agri sācis pelnīt sev iztiku un pats nodrošinājis savu izglītību. 1924. gadā beidzis LU Arhitektūras fakultāti. Kopš tā laika visu mūžu strādājis projektēšanā, celtniecībā un arhitektūrā. No 1946. līdz 1972. gadam strādājis Latvijas Valsts Pilsētu projektēšanas institūtā par projektu galveno arhitektu. Šajā laikā tapis daudz projektu un realizētu objektu Latvijas pilsētās un laukos - gan dzīvojamās ēkas, viesnīcas, slimnīcas, sporta būves, gan arī komunāli objekti. Viņš bija arhitekts ar apskaužami lielu celtniecisko praksi un pieredzi, par ko liecina dzīvojamās ēkas Rīgā, Rūpniecības ielā (celta 1939./1940. gadā), Kojusalas lelā (celta 1969./1970. gadā), kā arī vairākas komunālās ēkas Bauskā, Cēsīs un citur. Kārlis Rubis bija īsts latviešu inteliģents, kas, šķiet, nāca tieši «no zemes» un pauda mieru, profesionālu pamatīgumu, netiecās pēc tituliem un slavas, bet atstāja bagātu mantojumu. Un tagad dzi|ā pateicībā par viņa mūžu atdodam viņu Zemes mātei.

Avots: Literatūra un māksla, 11.08.1990