Fridrihs Veinbergs

Žurnālists, advokāts, tautas atmodas laika darbinieks.

Dzimis Lielsvētes muižā Kurzemē kā skolotajā dēls, beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis tieslietas Pēterpils un Maskavas universitatēs.

 Pirmās Tautas atmodas darbinieks,

1871.-1872. g. Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks .

1873.- 1875. Laikraksta Baltische Zeitung izdevējs, kuru vada latvietības garā,

Avīžu

• 1877-1880.g. Rīgas Lapa,
• 1900-1902.g. Baltijas Vēstnesis,
• 1902-1915.g.  Rīgas Avīze un
• 1917-1918.g. Rīgas Latviešu Avīze

redaktors un politiskā virziena noteicējs.

1884. g. iznāk Leipcigā viņa brošūra «Politische Gedanken aus Lettland» (Politiskas domas par Latviju). Brošūras slēdziens: latviešu pilsonībai ar latviešu valodu jāieņem dzīvē vadošā loma, citādi demokrātiskās tieksmes no apakšas pāries socialdemokratijā.

1902.g. viņš iegūst Fr. Lasmaņa izdoto laikrakstu «Vārds» un pārvērš to par «Rīgas Avīzi», kura 1905. g. un vēlāk iegūst reakcionāras lapas slavu.

1905. g. Fr. Veinbergs Rīgas pilsētas domes vēlēšanās meklē izlīgšanu ar vāciešiem, lai apkarotu socialdemokrātus (brošūra «Riga am Scheidewege»). Fr. Veinbergs bij stipras patvaldības piekritējs (mazām tautām tā vairāk nākot par labu) un palika pie šāda uzskata ari vācu okupācijas laikā.

Avots: Jaunības tekas, 01.07.1924