Jadviga Vilsone

Jadviga Kristīne Tokare (krievu: Ядвига Кристина Токаръ)  dzimusi 24.07.1892 (pēc v. s.) rezerves ierindnieka Franča Tokara un viņa sievas Marijas (dzim. Brinka) ģimenē kā jaunākā no pieciem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.    

Kristīta 09.08.1892 (pēc v. s.) Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā. Krustvecāki: Kazimirs Vaļevskis un Rozālija Brinka, dzim. Staņeviča. [1]

Brāļi – Ādolfs, Jānis un Francis; māsa – Viktorija.

Ārējais izskats: ovāla seja, zilas acis, melni mati, īpašu pazīmju nav. [9]

Ticība: katoļticīga. [2-4, 6]  

Tautība: poliete. [6]

Pavalstniecība – Krievijas, vēlāk – Latvijas pilsonība. [2, 5, 6] 1919. g. ieguvusi Latvijas pavalstniecību. [8] Par Latvijas pilsoni skaitījusies no 28.11.1919, t. i., no savas pirmās Latvijas pases izdošanas dienas. [10] Pilsones iekšzemes pase izdota 28.11.1919, [2, 8, 10] 04.2/05.03.1926, [4, 6, 7] 19.10.1927 [4, 7] un 18.06.1928. [4, 5, 9] Ārzemju pase izdota 13.06.1936 un apmainīta 08.07.1936 visu Eiropas valstu apceļošanai. 1936. g. jūnijā un jūlijā uzturējusies Lietuvā. [9]

1912. g. [10, 15, 23] ar sudraba medaļu [15, 23] beigusi Marijas Lerhas sieviešu privātģimnāziju [10, 15, 23] Rīgā, Lielajā Grēcinieku [15] (Grēcinieku) ielā 28. [12] Apliecība Nr. 50. [10]

Nodarbošanās: ierēdne. [2, 4, 6, 10, 13] 1912. g. jūlija-03.09.1917 (t. i., dienai, kad Rīgu ieņēma vācu karaspēks) kalpojusi Vidzemes gubernatora kancelejā par ierēdni. 01.10.1919-24.08.1931 strādājusi Finanšu ministrijas Valstspapīru spiestuvē par skaitītāju. Dienesta vieta:

• no 01.10.1919 [10] – Drukas nodaļā [10, 18, 19] (tipogrāfijā) ar algu 350,- rbļ. mēnesī;
• no 05.05.1924 [10] – Litogrāfijas nodaļā [10, 20, 21] ar algu pēc XIV amata kategorijas;
• no 22.08.1927 – grāmatsietuvē ar algu pēc  XIV amata kategorijas;
• no 15.08.1928 – kārtošanas darbnīcā ar algu pēc  XIV amata kategorijas. No 01.10.1928 ieskaitīta XIV amata kategorijas IV izdienas pakāpē.

Iestājoties dienestā, 1920. g. veselības stāvokli pārbaudījis valsts iestādē praktizējošais ārsts Dr. O. Voits. Valsts ierēdņu ārstu komisija piešķīrusi atvaļinājumu Ķemeros: 28.06.-24.07.1926; 10.07.-10.08.1927; 15.07.-15.08.1928; 20.07.-03.08.1931. No darba atlaista darbinieku skaita samazināšanas dēļ.

14.09.1931 ar Valstspapīru spiestuves starpniecību lūgusi Tautas labklājības ministrijai piešķirt izdienas pensiju, nesasniegusi 55 gadu vecumu. [10] Kā valsts civilresoru darbiniecei (ierēdnei), kura saņēmusi atalgojumu pēc kategorijām, kurai bijušas vienas dzemdības un par kuru nav bijušas ziņas, ka viņa, atrazdamās Vidzemes bruņniecības dienestā, pēc bijušās cara valdības, vācu okupācijas varas, padomju valdības Latvijā, Niedras valdības vai Bermonta armijas iestāžu rīkojuma piedalījusies Latvijas brīvības cīnītāju vajāšanā, spīdzināšanā vai nonāvēšanā, [14] pensijas izdienā ieskaitīti 18 gadi. Par šiem nokalpotajiem gadiem pensija tikusi aprēķināta 46% apmērā no Ls 156 algas, kas bijusi augstākā amata caurmēra mēneša alga divu gadu laikā. Pamatojoties uz aprēķiniem, Tautas labklājības ministrijas Sociālās apgādības departamenta Pensiju nodaļa 16.12.1931 nolēmusi piešķirt pensiju Ls 71,76 mēnesī, sākot no 24.08.1931, t.i., dienas, līdz kurai izmaksāta alga. [10]

Laulājusies ar Sevastjanu Suščiku Grigorija d. [3, 16, 22, 24] 25.09.1916 (pēc v. s.) [3, 17, 24] Rīgas pareizticīgo Dievmātes Pasludināšanas (Blagoveščenskas) baznīcā. [24]

Bērni: meita – Helēne. [2-4, 6, 7, 10]

07.03.1928 Rīgas apgabaltiesas slēgtā tiesas sēdē uzklausītas Jadvigas Suščikas, dzim. Tokar prasības lietā pret Sebastjanu Suščiku par laulības šķiršanu. [3, 1]7 Iemesls – laulātie nepārtraukti šķirti dzīvojuši vairāk nekā trīs gadus. Prasība uzskatīta par pierādītu pēc nopratināto liecinieku liecībām, kuri apliecinājuši, ka S. Suščiks 1916. g. aizbraucis no Rīgas un kopš tā laika pazudis bez vēsts. Laulība šķirta aizmuguriski 07.03.1928, jo dzīvesbiedrs neieradies uz tiesu. Pēc Rīgas apgabaltiesas 4. civilnodaļas sprieduma prasītājai audzināšanā nodota meita Helēne un dotas tiesības iestāties jaunā laulībā tūlīt pēc sprieduma spēkā stāšanās, [3, 17] t. i., 20.04.1928. 1936. g. Rīgas pilsētas bāriņtiesai iesniegtajos dokumentos par meitas adopciju, liecības par S. Suščika prombūtni pēc 1916. g. snieguši Ksenija un Vilhelms Ruetci. [3]

Laulājusies ar šķirteni Kārli Nikolaju Vilsonu 17.05.1928 [7, 24] Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. Salaulājis latviešu draudzes mācītājs. [7]  

Dzīvojusi Rīgā, Invalīdu ielā 6-1; [4, 7] Invalīdu ielā 6-2; [4, 6] Karlīnes (Miera) ielā 25-19; [4, 5, 10] Karlīnes (Miera) ielā 25-7; [9] Miera ielā 27-7. [4, 5] 1926. un 1927. g. uzturējusies Jūrmalā, Ķemeros, Jaunā ielā 18, samaksājot Ķemeru peldu nodokli Ls 1,-. [6] 29.06.1931 ieradusies Ķemeros, lai atpūstos Ķemeru peldiestādē. [13]

Mirusi Rīgā 76 gadu vecumā. Nāves cēlonis: kuņģa vēzis. [24]

Apbedīta 04.01.1969 Rīgā, II Meža kapsētā. [11]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Romas katoļi; Dekanāti; Rīgas Sāpju Dievmātes; 1891-1893 Dzimušie; 137. kadrs, 418. ieraksts.
2. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12465. l., 170. lp. o.p.-171. lp.
3. LVVA, 1380. f., 3. apr., 14461. l.
4. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.
5. LVVA, 2942. f., 1. apr., 10000. l.
6. LVVA, 2996. f., 17. apr., 58321. l.
7. LVVA, 2996. f., 20. apr., 19876. l.
8. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3214. l.
9. LVVA, 3234. f., 33. apr., 68640. l.
10. LVVA, 5213. f., 16. apr., 15691. l.
11. Dziļās sērās paziņoju… Rīgas Balss, Nr. 2 (1969, 3. janv.), 7. lpp.
12. Feigmane, Tatjana. Marija Abrjutina [tiešsaiste]. [B. v.] : Latvijas krievi, 2023 [skatīts 2024-02-18]. Pieejams: http://www.russkije.lv/lv/lib/read/m-abryutina.html.
13. Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts : 29. jūnijā. Ķemeru Ziņas = Kemmernsche Nachrichten = Кеммернсие известия, Nr. 6 (1931, 12. jūl.), 4., 8. lpp.
14. Likums par pensijām. Valdības Vēstnesis, Nr. 167 (1931, 31. jūl.), [1.]-5. lpp.
15. Lokales. Folgende 36 Schülerinnen… Rigasche Zeitung, Nr. 126 (1912, 2. Juni), S. [9.]
16. Tiesu sludinājumi. Rīgas apgabalt.[iesas] 4. civilnod.[aļa]… Valdības Vēstnesis, Nr. 201 (1927, 9. sept.), 3. lpp.
17. Tiesu sludinājumi. Rīgas apgabaltiesas 4. civilnodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 64 (1928, 19. marts), 4. lpp.
18. Valsts Adresu Kalendars 1923. gadam / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1923. 135. lpp.
19. Valsts Adresu Kalendars 1924. gadam / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1924. 136. lpp.
20. Valsts Adresu Kalendars 1925. gadam / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1925. 138. lpp.
21. Valsts Adresu Kalendars 1926. gadam / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1926. 202. lpp.
22. Wehlas schķirt laul[ih]bu. Pehdejā Brihdī, Nr. 203 (1927, 5. nov.), 7. lpp.
23. Городской дневникъ. Въ рижской женской гимназіи М. В. Лерхъ… Рижскiй вѣстникъ, № 126 (1912, 2 іюня), с. 5, 6.
24. Foto un dokumenti no personīgā arhīva.