Jēkabs Vulfsons

Jēkabs Andrejs Vulfsons (vācu: Jakob Andreas Wulfsohn) dzimis 30.04.1889 (pēc v. s.) plkst. 9 ½  no rīta atslēdznieka Andreja Ludviga Vulfsona un viņa sievas Matildes Sofijas (dzim. Losberga) ģimenē kā trešais no desmit bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 21.05.1889 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Jēkabs Vulfsons, saimnieks un baznīcas pērminderis; Elizabete Pavasare, jaunava; Ludovika Vulfsone, jaunava. [1]

Brāļi – Ādolfs Andrejs, Juris Aleksandrs, Indriķis Jānis Kārlis, Andrejs Ludvigs, miris nezināms un Jānis Ādolfs; māsas – Kristīne Malvīne, Marija Elfrīda un Olga Alise.

Ārējais izskats: ovāla seja, pelēkas acis, brunets, īpašu pazīmju nav bijis. [12]

Ticība: luterticīgs. [2, 10, 11]

Tautība: latvietis. [11, 12]

Pilsonība – Latvijas. [2, 11] Pilsoņa iekšzemes pase izdota 14. [5, 11]/15.10.1921 [2] un 05.10.1927. [8, 9] Ārzemju pase izdota 01.08.1924 un 30.07.1925 visu Eiropas valstu apceļošanai. 1924. g. augustā uzturējies Igaunijā. [12]

Pakļauts karaklausībai:

• karadienests Krievijas impērijas armijā: 01.08.1914-27.08.1917;
• karadienests Latvijas armijā: 18.10.1919-11.08.1920. [14] Atvaļināts līdz turpmākam rīkojumam. [2, 11]

​Pēc Krievijas impērijā pieņemtā iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas kalpotājiem nodokļu maksātājiem. [10]

Nodarbošanās: tramvaja konduktors. [9, 14] Vismaz no 22.05.1914 (pēc v. s.) strādājis par konduktoru “Рижск. Трамваевъ фабрик, принадлежащей Акц. Общ. Рижскихъ Трамваевъ”, kad 18.07.1914 (pēc v. s.) atlaists. Šajā pašā darbavietā strādājis 16.02.1916-21.09.1916 (pēc v. s.), [6] lai gan pēc citiem dokumentiem [14] skaitījies karadienestā. Atlaists paviršas biļešu sadales dēļ. Atsācis strādāt 16.06.1918 (pēc v. s.), kad 05.04. [nav norādīts g.] mobilizācijas dēļ atlaists. [6] Bijis arī strādnieks [10, 22] – vīļu cirtējs. [2, 11]

18.11.1918-31.10.1919 [14] (pēc citiem datiem – mobilizācijas dēļ atlaists 30.11.1919) [6] un 07.12.1920 [5, 6 14]-29.12.1930 strādājis Rīgas ielu dzelzceļa akciju sabiedrībā [14] par konduktoru; darba numurs – 91, [3, 5] konduktora numurs – 391. [5, 7]

1925. g. saņēmis atšķirīgu algu. To veidojusi mēneša alga, par 30 “vienkāršām dienām” sasniedzot Ls 96, - (no novembra – Ls 126,72), 20 % piemaksa un samaksa par “virsdienu” darbu. Atvilkumus no algas veidojusi iemaksa slimo kasei (2 %), a conto, samaksa par malku, kases iztrūkumi u. c. [7]

No 04.01.1933 kalpojis Rīgas pilsētas dienestā, strādādams Būvju valdes [14] Ielu dzelzceļa [8, 9, 14] uzņēmumā [14] par vagonu sakabinātāju, dienas strādnieku, bet no 1934. gada sākuma par konduktoru ar algu Ls 151,01 mēnesī. [21] 03.04.1936 no darba pašvaldības iestādē atlaists, taču, pamatojoties uz dienesta noteikumiem, alga izmaksāta līdz 24.04.1936.

Lūdzis piešķirt pensiju, nesasniedzis 55 gadu vecumu. Kā bijušajam pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš Latvijā kalpojis pašvaldību dienestā, uzņēmumā Latvijā, Latvijas armijā, bijušās Krievijas armijas dienestā, kopā ar kara laika divkāršojumu pensijas izdienā ieskaitīti 19 gadi un 12 dienas, par ko pienākusies pensija par 19 gadiem pēc XI kategorijas. Tikusi aprēķināta Ls 64,35 liela ikmēneša pensija, izmaksas uzsākot no 25.04.1936, [14] t. i., dienas, kad pārtraukta algas izmaksa. Tā kā bijis Latvijas atbrīvošanas kara dalībnieks, tad uz viņu nebija attiecināmi Rīgas pilsētas pašvaldības pensiju kases statūtu grozījumi, kuri kopš 1935. g. noteica, [14] ka pensija pilnā apmērā izmaksājama tikai pilnus 55 gadus sasniegušajiem pilsētas dienesta darbiniekiem un skolotājiem. [19] Pensijas aprēķinu Rīgas pilsētas valde apstiprinājusi 01.05.1936 sēdē.

26.11.1941 Tautas labklājības Galvenajai direkcijai iesniedzis lūgumu par pensijas izmaksas atjaunošanu, jo kopš 1940. g. jūlija tās izmaksa pārtraukta, bet pabalsti nav saņemti. [14, A] Padomju vara bija anulējusi pensiju izmaksas Latvijas valsts bijušajiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri strādājuši valsts un pašvaldību iestādēs. [23] 23.12.1941 saskaņā ar reihskomisāra 26.10.1941 rīkojumu uzsākts izmaksāt pabalstu 15,- RM mēnesī, skaitot no 01.09.1941. [14]

Sabiedriskā darbība: Bezpartejiskās Latvijas atbrīvotāju biedrības biedrs. [15, 16] Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības biedrs. Maksājis konduktoru arodbiedrības un bezdarba fonda mēneša nomaksas, taču to nav darījis regulāri. [3] 1930. gados vairākas reizes aizņēmies naudu no pašpalīdzības fonda. Aizdevumi atmaksāti. 26.01.1931 no Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības pašpalīdzības fonda izmaksāts pabalsts Ls 200,- no darba atlaišanas dēļ. [4]

Laulājies  ar atraitni Emmu Mednieci (dzim. Luca) 13.08.1922 [2, 11] Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Laulība šķirta uz savstarpējas vienošanās pamata 29.04.1930 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas slēgtā tiesas sēdē. [11]

Bērni: audžudēls – Alfrēds Alfons Mednieks, dzīvesbiedres dēls no pirmās laulības. Laikā, kamēr laulība bijusi noslēgta, gan ārzemju pasē, [12] gan darbavietas dokumentos viņš bijis norādīts kā Andreja Vulfsona bērns. Dzīvesbiedrei darbavietas dokumentos bērni apgādībā nav skaitījušies. [3]

Dzīvojis Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 9; Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 12; Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15 (21); [10] Putnu ielā 37; Bruņinieku iela 71; Bruņinieku iela 77; Aleksandra (Brīvības) ielā 186-13; [6] Suvorova (Krišjāņa Barona) ielā 129-74; [2, 5 6, 8, 11] Hermaņa iela 3-5; [5, 8] Krišjāņa Barona ielā 129-74; [3, 5, 8, 9, 12] Brīvības ielā 121-18; [8, 9, 14] Ādolfa Hitlera (Brīvības) ielā 121-18. [14]

Ārstējies 1. Rīgas pilsētas slimnīcā: 31.08-20.09.1922, 30.05.1923-06.06.1923, 26.04-03.05.1924 un 28.12.1926-21.01.1927. [11]

Miris Rīgā 60 gadu vecumā. Nāves cēlonis: pneumonia croupose (krupozā pneimonija jeb plaušu karsonis). [24]

Apbedīts 07.02.1950 Rīgā, II Meža kapsētā. [20]

____________________________________

[A] Dienu iepriekš direkcijai lūgumu par pensijas izmaksas atjaunošanu bija iesniedzis brālis Indriķis Vulfsons. [13]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1888-1891 Dzimušie (latviešu); 121. kadrs, 335. ieraksts.
2. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12321. l., 90. lp. o.p.-91. lp.
3. LVVA, 2771. f., 1. apr., 1.-4. l.
4. LVVA, 2771. f., 2. apr., 31.-34. l.
5. LVVA, 2940. f., 1. apr., 21. l., 19. lp.
6. LVVA, 2940. f., 1. apr., 24. l.
7. LVVA, 2940. f., 1. apr., 25. l., 109. lp.
8. LVVA, 2942. f., 1. apr., 1402. l.
9. LVVA, 2942. f., 1. apr., 2241. l.
10. LVVA, 2942. f., 2. apr., 5669. l., 14. lp. o.p.-15. lp.
11. LVVA, 2996. f., 9. apr., 9055. l.
12. LVVA, 3234. f., 32. apr., 73010. l.
13. LVVA, 5213. f., 16. apr., 120. l.
14. LVVA, 5213. f., 16. apr., 13769. l.
15. LVVA, 5572. f. 1. apr., 40. l., 50. lp. o.p.
16. LVVA, 5572. f. 1. apr., 45. l., 3. lp. o.p.
17. Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Rigasche Stadtblätter, Nr. 22 (1889, 1. Juni), S. 174, 175. 
18. Aus den Kirchengemeinden Rigas. Getauft. Düna Zeitung, Nr. 122 (1889, 2. Juni), S. [3.]
19. Garselis, R. Rīgas pilsētas pašvaldības pensiju kases statūtu grozījumi... Valdības Vēstnesis, Nr. 260 (1935, 14. nov.), 3. lpp.
20. Jēkabs Vulfsons [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2024 [skatīts 2024-07-13]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/456185?type=unrecognized_deceased.
21. Pārmaiņas Rīgas pilsētas darbinieku sastāvā. Pašvaldību Darbinieks, Nr. 4 (1934, apr.), 111.-112. lpp.
22. Rīgas Adresu Grāmata 1925. 1. gada gāj. Rīga : “Saturns” apgādībā, 1925. 60. [882.] lpp.
23. Svarīgi pārkārtojumi sociālā laukā. Tēvija, Nr. 101 (1943, 30. apr.), 2. lpp.
24. Dokumenti no ģimenes arhīva.