Kārlis Maizītis
- Дата народження:
- 25.06.1894
- Дата смерті:
- 09.10.1919
- Категорії:
- Военный орден Лачплесиса, Родом з Латвії, Учасник Першої світової війни, учасник визвольної боротьби
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Liepas kapi, Priekuļu novads
Dzimis Liepas pagasta Lecos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis reālskolu.
Krievu armijā iestājies 1915. gadā, dienējis 179. rezerves pulkā, beidzis tā mācību komandu. 1915. gada augustā beidzis Petrogradas 4. praporščiku skolu un kā viens no pirmajiem iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. Tā paša gada oktobrī piedalījies izlūku kaujās pret vāciešiem pie Olaines.
Kā 1. rotas komandieris piedalījies vēsturiskajās kaujās Ķekavas un Mangaļu rajonā. Divreiz ievainots, taču palicis ierindā.
Apbalvots ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, godazīmi "Par drošsirdību". Sasniedzis štabskapitāna pakāpi.
Kā pulka 1. bataljona komandieris piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās 1917. gada augustā.
Pēc krievu armijas sabrukuma 1918. gada vasarā atgriezies tēva mājās.
Kopā ar pirmajiem patriotiem 1918. gada 20. novembrī iestājies Cēsu brīvprātīgo rotā un cīnījies pret lieliniekiem Vidzemē, vēlāk pie Lielauces un Skrundas.
1919. gada februārī norīkots par instruktoru jaunformējamos spēkos Liepājā, augusta pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku par mācību bataljona komandieri. Kā pulka komandiera palīgs devies cīņās pret bermontiešiem.
1919. gada 9. oktobrī Babītes pagastā, kad ienaidnieki apgāja mūsu pozīcijas pie Piņķu Mācītājmuižas un apdraudēja daļu stāvokli no Babītes ezera puses, mūsu rotās zem spēcīgas šauteņu un ložmetēju uguns sākās apjukums. Kapteinis personīgi pārgrupēja rotas un devās pretuzbrukumā, kā rezultātā ienaidnieks bija spiests atkāpties, taču Kārlis lodes ķerts, krita varoņa nāvē.
Apbedīts Liepas kapos.
Джерело: lkok.com
| назва | з | до | зображень | мови | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Piņķu baznīca | 00.00.1686 | lv |
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.