Jāzeps Hajeks

Jāzeps Hajeks (vācu: Joseph Hayek) dzimis zemes īpašnieka Vencela Hajeka un viņa sievas Johannas ģimenē. Dzimšanas vieta – Rovno, Bohēmija. [2]

Ticība: katoļticīgs. [1, 2]

Tautība: čehs. [9]

Pavalstniecība – Austroungārijas,7 vēlāk – Čehoslovākijas. [6, 8, 9] 

Kopš 1887. g. dzīvojis Rīgā. [9]

Laulājies ar Ludoviku Mariju Juliāni Vulfsoni 02.07.1890 (pēc v. s.). Mājās salaulājis Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes mācītājs. [2]

Bērni: meitas – Renāte Johanna, Lilija Marija un Olga Ludovika.       

Nodarbošanās: atslēdznieks, [2, 7, 14-16] sasniedzis meistara pakāpi. [27, 28]

1901. g. saņēmis līdzstrādnieka diplomu firmā "C.J. Bergmann". [21] Atslēdznieku darbnīcā un mašīnbūves fabrikā, kas atradusies Rīgā, 2. ganību dambī (Ganību dambī) 1, strādājis par tehnisko vadītāju. [25] Uzņēmumā nodarbināts līdz 1904. g.       

Kopš 1904. g. piederējusi atslēdznieku darbnīca „J. Hajeks”. Pirmajos darbības gados tā atradusies vecpilsētā, Krāmeru (Krāmu) ielā 4, [26, 27] bet kopš 1907. g. [28]  – Matīsa ielā 44. [9, 11-13, 17, 18, 20, 23, 24, 28] Īpašniekam nav trūcis līdzekļu reklamēt uzņēmumu, aprīkot to ar tālruni, arī pasūtinājumu pieticis, jo aicināti jauni darbinieki. Darbnīcā izgatavotas marķīzes, margas, kapu sētas u. c. [12, 13, 20, 28]

1915-1918 uzturējies Iekškrievijā.9 Mājasgrāmatā norādītais datums – 23.08.1915 (pēc v. s.) [7] – fiksējis dienu, kad, domājams, uzsāktas bēgļu gaitas. Pēc atgriešanās Latvijā strādāt atslēdznieka darbnīcā Matīsa ielā 44 atsācis 1920. g. [9]

Lai, atbilstoši Latvijas Republikas nodokļu likumdošanai, darbnīca varētu legāli darboties, ik gadu izpircis rūpniecības zīmes. Par 1932. g. izdota V kategorijas zīme, [9] kas apliecinājusi, ka uzņēmuma apgrozība 1931. g. bijusi robežās Ls 10000,- – 50000,-. Zīmes gada maksa bijusi Ls 30,-. Šī summa tikusi sadalīta uz pusēm un ieskaitīta par labu valstij un pašvaldībai. [19] Tā kā bijis ārvalstnieks, ar uzņēmējdarbību drīkstējis nodarboties pēc darba atļaujas kartiņas saņemšanas. Tikai 1932. g. nogalē Rīgas prefektūrā konstatēts, ka šādas atļaujas nav bijis. Rakstiski iesniedzis nepieciešamos dokumentus, samaksādams zīmognodevu Ls 10,- zīmogmarkās, nosūtīšanai Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Ārzemnieku nodaļai. [9] Atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, no 01.12.1932 darba atļauja ārvalstniekiem vairs netika pieprasīta, jo darbību Latvijā kā amatnieks bija uzsācis pirms minētā datuma. [22] Tāpēc Ārzemnieku nodaļa 31.01.1933, atsaucoties uz Rīgas prefekta 17.12.1932 rakstu, lūgusi to pret parakstu, kas iesūtāms nodaļai, paziņot Jāzepam Hajekam, ka viņa darba atļaujas lieta izbeigta. Tomēr 17.01.1936 Rīgas prefektūras 8. iecirkņa II rajona uzraugs sastādījis protokolu, ka Jozefam Hajekam, lai strādātu, nepieciešama darba atļaujas kartiņa, taču rakstisku lūgumu viņš līdzekļu trūkuma dēļ nav bijis spējīgs iesniegt, tāpēc vēlējies iesniegt mutisku lūgumu, sniedzot par sevi nepieciešamās ziņas:

• Rīgas prefektūrā izņemta uzturēšanās atļauja uz gadu; tā ir derīga, jo termiņš vēl nav notecējis;
• darba atļaujas kartiņa nav bijusi, līdz šim vienmēr izpircis rūpniecības zīmes;
• nekustamais īpašums nepieder, bet pieder pagalma nama pagrabā Matīsa ielā 44 atslēdznieka darbnīca, kurā viens pats strādājis par atslēdznieku;
• ar Latviju saistīts, jo ilgus gadus te dzīvojis un tā ir viņa piederīgo dzimtene; uzturēšanās Latvijā viņam nepieciešama eksistencei; te vēlas palikt uz dzīvi;
•  no 1920. g. viens pats strādājis savā darbnīcā par atslēdznieku, reizēm mēnesī nopelnot ap Ls 100,-, reizēm – mazāk, no kā pārticis pats un uzturējis ģimeni – sievu un meitu, kuras bijušas bez nodarbošanās, maksājis īri; arī turpmāk vēlējies strādāt turpat par atslēdznieku.

12.02.1936 Iekšlietu ministrijas Ārzemnieku nodaļa paziņojusi, ka darba atļaujas kartiņa ir izsniedzama, atļaujot strādāt par atslēdznieku vienu gadu. Zīmognodeva Ls 5,- tikusi samaksāta zīmogmarkās, kas uzlīmētas uz protokola. [9] 

19.11.1929 Latvijā nodibināta Čehoslovāku palīdzības biedrība. Biedrības dibināšanas protokolam bijis pievienots saraksts ar biedru vārdiem, starp kuriem minēts arī Jozefa Hajeka vārds un norādīta dzīvesvietas adrese, [3] taču nākamajā gadā, kad saņemti aizpildīti pieteikumi par iestāšanos biedrībā4 un kases grāmatā reģistrētas biedru naudas iemaksas, [5] J. Hakeja vārds dokumentos nav atrodams, domājams, biedrībā iestāties pārdomājis.

Dzīvojis Rīgā, Matīsa ielā 43-10; [7, 8, 9, 23, 24] Matīsa ielā 43-12;  Matīsa ielā 44-45. [6]

Līdz nāves dienai strādājis par atslēdznieku paša uzturētā darbnīcā, spēdams nodrošināt ģimeni. [10]

Miris 83 gadu vecumā. [6, 10, 14] Laikrakstā ziņa par miršanu norādīta pie Rīgas Doma ev. lut. vācu draudzes, [14] lai gan draudzes locekļu sarakstā atzīmēts, ka bijis katoļticīgs. [1] Domājams, ziņu par nāvi sniegusi šai draudzei piederīgā dzīvesbiedre vai meita.

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Doma (Riga, Dom); 19. gs.-1939 Draudzes locekļi (vācu) Gr-Ha; 317. kadrs.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1889-1899 Laulātie (latviešu) I draudze; 63. kadrs, 135. ieraksts.
3. LVVA, 1807. f., 1. apr., 57. l.
4. LVVA, 1807. f., 1. apr., 59. l.
5. LVVA, 1807. f., 1. apr., 63. l.
6. LVVA, 2942. f., 1. apr., 9474. l.
7. LVVA, 2942. f., 2. apr., 4589. l., 38. lp. o.p.-39. lp.
8. LVVA, 3234. f., 14. apr., 541. l., 30. lp. o.p.-31. lp.
9. LVVA, 3234. f., 19. apr., 5780. l.
10. LVVA, 3234. f., 19. apr., 5781. l., 3. lp.
11. Atslēdznieku darbnīca… Kara Invalids, Nr. 9 (1938, 11. nov.), [112.] lpp.
12. Atslehdsneeki… Dsimtenes Wehstnesis, Nr. 83 (1913, 11. apr.), [5.] lpp.
13. Atslehdsneeki… Dsimtenes Wehstnesis, Nr. 96 (1913, 29. apr.), [5.] lpp.
14. Aus den deutschen Kirchengemeinden. Gestorben. Ev.=luth. Kirchenbaltt für die deutschen Gemeinden Lettlands, Nr. 8 (1939, 17. Febr.), S. 4.
15. Aus den Kirchengemeinden. Aufgeboten. Rigasche Stadtblätter, Nr. 21 (1890, 24. Mai), S. 167.-168.
16. Aus den Kirchengemeinden Rigas. Aufgeboten. Düna Zeitung, Nr. 115 (1890, 25. Mai), S. [3.]
17. Kapu sētas… Jaunākās Ziņas, Nr. 169 (1937, 31. jūl.), 27. lpp.
18. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības adresu grāmata 1924. gads = Lettlands Adressbuch für Handel, Industrie und Gewerbe 1924. [Rīga] : [A/S J.A. Kukurs], [1924]. 106. [132.] lpp.
19. Likums par tirdzniecības-rūpniecības nodokli. Valdības Vēstnesis, Nr. 290 (1924, 20. dec.), [1.]-9. lpp.
20. Markisenanlagen… Rigasche Rundschau, Nr. 35 (1932, 13. Febr.), S. 3.
21. Nachtrag : Mitarbeiter=Diplome. Rigasche Rundschau, Nr. 156 (1901, 13. Juli), S. [7.]
22. Papildinājums pārgrozījumā instrukcijā pie noteikumiem par darba atļauju izdošanu ārvalstniekiem. Valdības Vēstnesis, Nr. 10 (1933, 13. janv.), [1.] lpp.
23. Rīgas Adresu Grāmata 1925. 1. gada gāj. Rīga : “Saturns” apgādībā, 1925. 165. [423.] lpp.
24. Rīgas adresu-izziņas grāmata : 1928. gadam ar Latvijas tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu sarakstu = Das Adress-Informationsbuch der Stadt Riga : mit einem Verzeichnis der Handels- u. Industrieunternehmungen Lettlands für das Jahr 1928 = Адресно-справочная книга г. Риги : на 1928 г. с указателем торгово-промышленных предприятий Латвии. Rīga : LETA, 1928. 195. [457.] lpp.
25. Rigasches Adressbuch 1901. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1901]. S. 101. [305.], [1.] [679.]
26. Rigasches Adressbuch 1904. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1904]. S. 480. [810.]
27. Rigasches Adressbuch 1905. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1905]. S. 414. [317.], 544. [451.]
28. Rigasches Adressbuch 1907. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1907]. S. 415. [306.], 539. [432.], 20. [832.]