Hermanis Noriņš

Dzimis Ķirbižu pagastā. Ieguvis vidējo izglītību, 2 gadus mācījies arī tehnikumā mērniecības nodaļā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. gada augustā, dienējis 171. rezerves kājnieku pulkā, no kura nosūtīts uz Pleskavas praporščiku skolu.

Pēc tās beigšanas 1916. gada februārī pārcelts uz 11. Sibīrijas strēlnieku pulku, tā rindās piedalījies kaujās frontē, sasniedzis štabskapitāna pakāpi.

Apbalvots ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem.

No krievu armijas atvaļināts 1917. gada 10. septembrī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā, no 29. jūnija bijis  rotas komandieris, paaugstināts par kapteini.

9. oktobra kaujā pie Torņakalna ievainots, ierindā atgriezies 4. novembrī. 

1919. gada 19 - 22. novembra kaujās ar vāciešiem Lielupes krastos Emburgas, Staļģenes un vēlāk Auces rajonā, būdams 3. bataljona pagaidu komandieris, atsita vairākus uzbrukumus Lielupes tiltam un Emburgai, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku. Vēlāk veda savus karavīrus triecienā un sīvās durkļu cīņās ieņēma Staļģenes muižu un Emburgu.

No 1921. gada bijis 4. robežsargu bataljona komandieris. 

1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus.

1927. gadā iecelts par 11. Aizputes kājnieku pulka saimniecības priekšnieku.

1924. gada paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1929. gadā apbalvots ar TZO IV šķ.

1930. gadā beidzis bataljonu komandieru kursus.

Miris Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.