Hermanis Klusiņš

Naktī no sestdienas uz svētdienu motocikletā uz Rīgu no Inčukalna atgriezušies krāsu fabrikanta Rozīša dēls ar Dailes teātra izrāžu vadītāju un režisora palīgu Hermani Klusiu. Pēdējam Gaujas krastā bijis zemes gabals, kur jau celta vasaras mītne. Ceļā sabojājies motocikletā lukturis, tomēr turpinājuši braukt tāpat, tumsā. Uzbraucot uz Vidzemes šosejas, motociklets ar lielu sparu iedrāzies kādā pajūgā, nogalinot zirgu un ievainojot braucējus. Motociklets līdz ar abiem braucējiem metis kūleni, vārīgi ievainojot Rozīti, bet H. Klusiņš ar sparu krītot uz šosejas bijis uz vietas beigts. Tik traģiski beigusies vēl viena dzīve.
Bij. Imantas pulka karavīri pazina Hermani Klusiņu kā sava teātra vadītāju. Ik sestdienas ar Klusiņa visdzīvāko līdzdalību notika izrādes — pa lielākai daļai jautrākas lugas — kuras karavīru auditorija uzņēma ļoti atsaucīgi. Uz teātra izrādēm nāca ne vien Vladivostokas latvieši, bet arī sveštautieši. Mūžam jautram un runātīgam Klusiņam labi padevās komiķu lomas. Likās savādi, ka tik jautrs un smejošs cilvēks jau no dzimšanas draugiem stādās priekšā savā uzvārdā — Klusiņš. Klusēšana mūsu kolēgam bija pavisam sveša lieta. Varbūt viņš klusēja tikai miegā, bet tikko kājās, arvienu kaut ko organizēja un jautri debatēja. Tādēļ arī imantieši Klusinņ bija «pārkrustījuši», un mēs pazinām tikai aktieri Frici Troksnīti. Tas jau bija daudz patiesāk. Tikai tagad liktenis nelaiķi ievedis mūžīgā klusuma valstī pie citiem klusētājiem, kuru dārgās balsis mēs vairs nedzirdam.
Atgriezies Latvijā, Klusiņš vēl turpināja karavīra gaitas, bet ar Dailes teātra noorganizēšanu līdz pat savas dzīves noslēgumam ar šo mākslas iestādi pārdzīvojis baltas un nebaltas dienas, vēl arvienu, kaut gan jau retāk, likdams vīra gados padzirkstēt jaunekļa jautrībai.

Avots: Latvijas kareivis, 19.07.1932

Dzimis Svitenes pagastā, kur viņa tēvam bijušas mājas. Dēla pirmos dzīvības gados tēvs miris un Hermanis vēl visai jauns būdams pārnācis pie radiniekiem Rīgā. Viņš beidzis reālskolas piecas klases. Aktiera gaidas uzsācis Jaunā Rīgas teātrī bij. Romanova ielâ 25 jau ap 1910. gadu. Pasaules karam sākoties, Klusiņš iesaukts kara dienestā.

Avots: Sociāldemokrāts, 19.07.1932

Piektdien pievakarē Meža kapos guldīja traģiskā nāve mirušo Dailes teātra izrāžu vadītāju Hermani Klusiņu. Kapa runu teica garnizona draudzes māc. J. Tēriņš. No aizgājēja atvadījās Dailes teātra dir. E. Smilģis, J. Zariņš, V. Svarcs un citi.

Avots: Latvijas kareivis, 24.07.1932