Aleksandrs Lācs

Miris traģiskā nāvē. Izvadīšana no sēru mājām Žeiveniekiem uz Garosilu kapiem.

---

LKOK nr.3/1059

Leitnants Latgales partizānu pulkā.

Apbalvots par uzbrukumu 1920. g. 10. janvārī Kārsavas miestam. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Dzimis 1895. g. 2. septembrī Domopoles pagastā. Beidzis sešgadīgo reālskolu. 

Krievu armijā no 1914. g. dec. līdz 1917. g. beigām, dienējis krievu gvardes jātnieku pulkā, piedalījies kaujās pret vāciešiem Kauņas, Daugavpils un Rīgas frontē. Apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiras, Jura medaļu. 1917. g. paaugstināts par praporščiku.

Latvijas armijā iestājies 1919. g. 15. apr., Latgales partizānu pulka rindās piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. 

1920. g. 10. janv. Lācis kopā ar 21 kareivi straujā triecienā ieņēma Kārsavas miestu, kā rezultātā ienaidniekam nācās atkāpties arī no Kārsavas stacijas, kurā mūsu spēki ieguva 4 lokomotīves, 114 vagonus, telefona un telegrāfa aparātus u. c. trofejas. Kaujas rezultātā ienaidnieks bija spiests zaudēt izdevīgas pozīcijas, turklāt tika pārtraukta satiksme starp Pitalovas un Rēzeknes grupām. 1920. g. 13. martā kopā ar izlūku grupu devās reidā ienaidnieka aizmugurē un izsita to no Novaja Postrikas un Aņikinas sādžām, kurās saņēma 13 gūstekņus un ieguva Maksima sistēmas ložmetēju.

Atvaļināts 1922. g., dzīvojis Rugāju pagastā. Traģiski gājis bojā 1928. g. 18. martā. Apbedīts Rugāju pagastā Garosilu kapsētā.