Augusts Ķeksis
- Дата народження:
- 01.02.1905
- Дата смерті:
- 22.06.1973
- По батькові:
- Jānis
- Категорії:
- Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Офіцер, Учасник корпорації студента
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
* 1905. II 01. Vaidavas pag.; S. Mirdza dz. Goldbergs. + 1973. VI 22. Rīgā
1924. VI 16. Beidzis Valmieras valsts vidusskolu, vēlāk studējis ķīmiju LU,
1928. II 23. Valmieras kājnieku pulka karavīrs,
1928. IX 22. beidzis Instruktoru rotas kursu, kaprālis,
1928, IX 27. Kara skolas artilērijas nodaļas kadets,
1929. XI 09. kadets kaprālis,
1929. XI 30. kadets seržants,
1930. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1930. IX 01.,
1930. IX 01. Artilērijas instruktoru baterijas virs štatā,
1931. III 03. jaunākais virsnieks,
1931. VIII 01. Artilērijas instruktoru baterija pārdēvēta par Atsevišķo
artilērijas divizionu,
1931. VIII 01. Baterijas (I) vada komandieris,
1933. XI 17. paaugstināts virsleitnanta pakāpē izd. 1933. IX 01.,
1934. IV 20. Kurzemes artilērijas pulka Baterijas (III) jaunākais virsnieks,
1936. V 23. Baterijas (I) vada komandieris,
1936. XII 11. Diviziona (I) sakaru virsnieks,
1939. X 19. Baterijas (I) vada komandieris,
1939. XI 15. Baterija (I) pārdēvēta par Bateriju (II),
1939. XI 15. Baterijas (IV) vada komandieris,
1939. XII 01. Baterija (IV) pārdēvēta par Bateriju (II),
1940/1941. Strēlnieku XXIV teritoriālā korpusā,
1940. X 25. pārskaitīts uz Artilērijas 639. pulku, diviziona izlūku priekšnieks,
studentu korporācijs Ventonia filistrs
1941. VI 14. deportēts. Ar ķēdēs sasietām rokām aizvests no Viļakas nometnes 1941. gada 14. jūnijā.
Nostrādājis 16 gadus Noriļskas vergu nometnē, Sibīrijā, kaļķakmens lauztuvēs. Pēc Staļina nāves atbrīvots un ar sabojātu veselību atgriezies Rīgā. Pēdējie dzīves gadi bija grūti.
Apbedīts Meža kapos.
Avots: LVVA 1482-1-40-85, 5601-1-3410.;
„Kadets” # 4/1974.;
V. Eichenbauma arhīvs # 4203.
"DV mēnešraksts", 01.09.1973
***
Izglītība. No 1920. līdz 1924. g. māc. Valmieras Valsts v-sk. (reālskolas tipa). No 1924. g. 11. sept. Ķīmijas fak., 1928. g. 15. janv. studijas pārtraucis. No 1928. g. Kara skolā, abs. 1930. g. 1. nov., paaugstināts par artilērijas leitnantu.
Darbība. Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulkā. Kara skolas pēdējā gadā skolas priekšnieks uzdevis kara skolas “Burtnieka” pienākumus (slepena augstākās uzticības un atzinības parādīšana kādam kadetam, tāds bija tikai viens katrā izlaidumā, pārējie kadeti par to neko nezināja). Norīkots mācību divizionā Rīgā Artilērijas instruktoru rotā virsštatā (līdz 1933), jaunākais virsnieks un vada komandieris. No 1933. līdz 1940. g. nov. dienējis Liepājā, Kurzemes armijā, Kurzemes artilērijas pulka Baterijas jaunākais virsnieks, vēlāk vada komandieris. No 1940. līdz 1941. g. Strēlnieku 24. teritoriālā korpusa 639. vieglās artilērijas pulka artilērijas diviziona vec. adjutants.
Apcietināts 1941. g. 14. jūn. un izvests kopā ar citiem pulka virsniekiem no Viļakas mācību nometnes. Nosūtīts uz Krasnojarskas novada Noriļskas labošanas darbu nometni. PSRS IeTJ Sevišķā apspriede 1942. g. 5. sept. notiesājusi ar astoņiem gadiem. No 1949. g. Noriļskas metalurģijas kombināta raktuvju Угольный ручей elektroiekārtu vecākais meistars, no 1954. g. kombināta remonta-ekskavatoru ceha ekonomists. Atbrīvots 1952. g. Iesniedzis pārsūdzību divas reizes (1955. g. maijā un nov.). 1956. g. 15. jūn. Baltijas kara apgabala Kara tribunāls pārtrauca 1942. g. 5. sept. lēmuma izpildi, nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Pēc atbrīvošanas piedāvāts turpināt darbu, jo lauztuvju vadība gribēja uzlabot ražojumu kvalitāti. Piedāvātas pilnas pilsoņa tiesības, rezerves virsnieka pakāpe un pilna pensija piekrišanas gadījumā. Pēc apspriedes ar pārējiem vēl dzīvajiem virsniekiem, pieņēmis šo piedāvājumu. Pēc atgriešanās no Noriļskas, gadu strādājis kādā fabrikā, tad pensionējies, dzīvojis un miris Rīgā. Apb. 1973. g. 27. jūn. Meža kapos.
Ģimene. Tēvs Jānis (dz. 1876); māte Kristīne, dz. Laura (dz. 1881). Brālis Jānis (dz. 1899). Sieva Mirdza Fricis (dz. 1916). Dēls Andris (dz. 1937, Tal!), meita Ārija (dz. 1934). Sieva ar bērniem no apcietināšanas izvairījās, pateicoties sievastēva ātrai rīcībai, izvedot viņus uz laukiem. Tuvojoties 2. pas. kara beigām, sieva ar bērniem izceļojusi uz ASV.
A. LNA LVVA 7427-1-8158; LNA LVA 1986-1-P1685; Mūsu saimei zudušie. // Daugavas Vanagu Mēnešraksts(5), 74., 1973.; Ventonia internais arhīvs.
Джерело: Ventonia 100, Rīgas dome, biographien.lv
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Augusts Kurčins | Единомышленник |
Не вказано події