Fricis Rudzītis

Pamatlicējs Latvijas energosistēmai, par kuru "Latvenergo" padomju laikos centās aizmirst. Jau tādēļ vien, ka Fricis Rudzītis Latvijā nodrošināja elektrolīnijas no nulles – no nevienas līdz 560 kilometriem un 13 apakšstacijām, to visu vadīdams, organizēdams, izdomādams, kā lētāk un labāk, viņa mūžs būtu cildināms. Tomēr, mūžam beidzoties, pat nekrologu centrālajā avīzē “Cīņa” bija grūtības ievietot – tam vajadzēja mirušās personas raksturojumu no darbavietām, lai gan laiks jau rādīja 1957. gadu.

Taču, protams, visur valdīja partijas biedri, – un tālāk jau viss atkarīgs no cilvēciskajām īpašībām. Avīzei tika atsūtīti divi raksturojumi. “Latvenergo” – kā ar laiku pārdēvēja sākotnējo Valsts elektrības uzņēmumu “Ķegums”, kura Tehniskās daļas priekšnieks ilgstoši bija bijis Fricis Rudzītis - par viņa radītajām Latvijas elektrolīnijām un apakšstacijām vispār neko neminēja.

Tikmēr no Latvijas Valsts universitātes, kurā nelaiķis beidzamos astoņus gadus plašās zināšanas nodeva studentiem, gan rakstīja par viņa neiedomājamo kompetenci un pieredzi, par biedriskumu un izpalīdzību.

“Latvenergo” vadošo partijas darbinieku negatīvā nostāja pret Frici Rudzīti palika un saglabājās visu padomju periodu, viņu čakli aizmirstot, un nākamie par viņu neko nezināja. Jo viņš esot „kalpojis fašistiem”. It kā elektrolīnijas neizmantotu, lai kādi laiki. Viņš strādājis gan Latvijas brīvvalsts laikā, gan vācu un krievu laikā.

------

"Tehnikas apskats" 1960.gadā raksta: " Fricis Rudzītis dzimis 6. oktobrī, 1897. gadā Tadaiķu pagastā, kur viņa tēvs darbojās par skolotāju. Mācījies Nikolaja ģimnāzijā Liepājā, un to nobeidza 1917. gadā Pēterpilī, kur ģimnāzija bija pārcelta kara laikā. Inženiera-elektriķa grādu Rudzītis ieguva 1923. g. Pēterpils elektrotehniskajā institūtā un pēc tam Latvijas Universitātē, kur viņš strādāja par asistentu. Divus gadus (1928-1930. g.) Rudzītis praktizējās Vickers firmā, Anglijā, kur pabeidza divgadīgus tehniskos kursus. No 1930.g. bija VEF inženieris, bet 1936.g. iestājās Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas dienestā. Inspekcijas darbam izbeidzoties, Rudzītis 1940. g. pārgāja Valsts elektrības uzņēmuma "Ķegums" darbā, kur turpināja strādāt līdz mūža beigām. Kopš 1947. g. paralēli darbam Latenergo (Latvijas enerģijas apgāde) Rudzītis bija docents Universitātē. Ķeguma būvinspekcijas uzdevumos ietilpa ne tikai zviedru firmas "Sentab" veicamās spēkstacijas būves kontrole, bet arī enerģijas pārvadīšanai vajadzīgo 80 kV līniju un attiecīgo transformatoru staciju (izņemot Jāņciema transformātoru staciju Rīgā) izbūve. Ķeguma - Rīgas 80 kV dubultlīnijas konstrukciju noteica un būvdarbus uzraudzīja zviedru firma, bet līniju nosprauda un būvdarbus veica Ķeguma būvinspekcija Rudzīša vadībā. Šajā darbā Rudzītis parādīja izcilas spējas kā darbu organizācijā, tā arī to rūpīgā un sekmīgā paveikšanā. Visu tālāko 80 kV līniju projektus un izbūvi veica Rudzfša vadībā. Te pieminamas Ķeguma-leriķu, Rīgas-Jelgavas, Jelgavas-Brocēnu-Liepājas, kā arī Bišumuižas-Slokas līnijas. Transformātoru staciju montāžas Rudzīša vadībā veica leriķos, Brocēnos, Slokā un daļēji Jelgavā. Rudzītis uzcēla arī leriķu-Valmieras 80 kV līniju (pagaidu darbam ar 20 kV) un pēdējā laikā uzsāka darbus Ķeguma-Daugavpils 80 kV līnijas būvei. Sevišķi atzīmējams Rīgas-Jelgavas līnijas posms starp Jāņciemu un Daugavas kreiso krastu, kur 80 kV līnija ar gaisa vadiem šķērso Latgales priekšpilšetu, bet tālāk Daugavu ar upes gultnē iegremdētiem eļļas kabeļiem. Līnijas augstos režģu mastus projektēja Rudzītis, un viņa uzraudzībā tos izgatavoja metāla fabrika Rīgā. Visus minētos darbus Rudzītis paveica ar lielu dedzību un prasmi, strādādams gan projektēšanas birojā, gan pie līniju būvēm. Retumis viņam bija iespējama īsa atpūta viņa lauku mājās Birzgales pagastā. Rudzītis arvien bija labi informēts par elektrotehnikas literatūru vācu, krievu un angļu izdevumos. Strādājot fabrikā, Rudzītis konstruējis dažādus elektriskos aparātus; arī izbūvējot līnijas, viņš izgatavoja īpašus rīkus un atrada paņēmienus, kā labāk sekmēt un atvieglināt darbus. Sakarā ar Ķeguma elektriskās iekārtas un tālvadu līniju būvi, Rudzītis vairākas reizes bija komandējumā uz ārzemēm - Zviedriju, Somiju u.c. Inženiera Fr, Rudzīša vārds paliks cieši saistīts ar Latvijas plānveidīgās elektrifikācijas reālizēšanas sākuma posmu. Viņa pašaizliedzīgo darbu atcerēsimies vienmēr ar izjustu pateicību. Ar kolēgām un darbiniekiem Rudzītim bija vislabākās attieksmes. Sabiedrībā viņš bija jautrs un prata pastāstīt dažu labu joku par tehniskām lietām. Par Frici Rudzīti skumst dzīves biedre un divi dēli dzimtenē, kā arī draugi, darba līdzgaitnieki un latviešu elektriķu saime plašajā pasaulē.Savu ilggadīgo (1936. -1944.g.), raženo un krietno palīgu Ķeguma gaitās mīļā piemiņā paturēs inž. - el. Oto Leimanis."