Elmārs Briedis

Dzimis Skultes pagastā.     

No 1930 darbojies Latvijas Komun. jaunatnes savienības Rīgas org., tās centrālkomitejā; no 1931. Kom.partijas biedrs no 1931.g. 1933-35 strādājis Maskavā KJ  Internacionāles izpildu komitejā.  No 1939.g. Rīgas organizācijā. Viens no 1933.g. Latvijas jūrnieku streika un 1940.g. 21.jūnija demonstrācijas organizētājiem.

2. pasaules karā Latviešu strēlnieku divīzijā un korpusā. 1953-73 AP prezidija lietu pārvaldnieks.

Viļa Lāča brālēns

Tenis Elmārs Briedis Jāņa d. (Бриедис (Бредис) Тэнис Элмар (Ялмар) Янович (Иванович), dzimis 14.02.1908 Skultes (Kalnciema) pag., Latvijā,   pamatskolas izglītība, 6 klases Rīgas 26. pamatskolā, nepabeigta vidējā izglītība, nepabeigta augstākā izglītība (PSKP CK Augstākās partijas skolas neklātiene, veselības stāvokļa dēļ atskaitīts no IV kursa (1948-1954), VK(b)P no 03.1931, latvietis, Pētera Brieža brālis, Viļa Lāča brālēns.

Strādnieks Rīgas ostā (1924-02.1929, 06.1930-10.1931), jūrnieks (04-06.1927), darbojās kreisajā arodbiedrībā, piedaījās streikos (1927-1928), atradies IeM Politiskās pārvaldes uzskaitē un novērošanā,215 piedalījies kompartijas un PSRS sūtniecībā rezidējošā čekas aģenta G. Bežanova un PSRS "Sovtorgflot” pārstāvniecībā rezidējošo čekas aģentu A. Ivanova un J. Mucenieka inspirētā streikā (12.1928) kā kūdītājs (pēdējie divi 1929 no Latvijas izraidīti), par to ziņots Rīgas apgabaltiesas prokuroram, sadarbojies ar PSRS izlūkdienestiem vismaz kopš 1928, iesaistījis arī V. Lāci.216 Obligātais karadienests LA, karaflotē, jūras novērošanas dienestā (02.1929-06.1930).

Darbojās komjaunatnē no 1930, LKJS Rīgas pils. komitejas loceklis (1930). IeM izgatavota ārzemju pase (03.12.1930), nav izmantota,217 [Maskavā 07.01-06.02.1931 sanāca LKP VIII kongress].218 Aizturēts 01.08.1930, kā arī kratīts un arestēts 29.07.1931 sakarā ar 1. augusta komunistiskām pretkara dienām. Nelegāli izbraucis uz Maskavu (10.1931), pēc aģentūras ziņām no 26.11.1931 dzīves vieta nav zināma, vairs nedzīvo Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 36, jo LKJS sūtīts devies uz PSRS.219 LKJS CK loceklis, ievēlēts IV kongresā Maskavā 11.1931,220 mācījies Kominternes IK Latsekcijas Ļeņina skolas kursos, kur apguva profesionālās izlūka iemaņas.221 Komandēts atpakaļ uz Latviju (10.1932) vadīt komunistisko kustību, iebraucis Latvijā caur Berlīni nelegāli ar svešu pasi, Latvijas KJS CK sekretārs (09.1932-10.1933, 06.1935-12.1935), organizējis tirdzniecības flotes jūrnieku un ostas strādnieku streiku (1933),222 dzīvojis nepierakstīts konspiratīvos dzīvokļos, partijas segvārds "Saša”un "Arnolds”.

Briedis 1933. gada vasarā atkārtoti devās uz PSRS, nelegāli pārejot robežu,223 atradās Krievijā no 10.1933-06.1935, strādāja KJIIK par referentu. Pēc tam, kad KIIK Maskavā atceļ LKP VIII kongresā ievēlēto LKP CK sastāvu, Kominternes sekretārs Moskvins (īstajā vārdā Meijers Trilissers224) saformē jaunu "leļļu” LKP CK, kurā līdz ar četriem jauniem locekļiem kā jaunatnes organizācijas sekretārs LKP CK tika iekļauts Briedis, atgriežas Latvijā kā propagandists-nelegālists pārzināt un vadīt visu KJS organizāciju.225

Kratīšana, aizturēšana un noklaušināšana 08.12.1935. Kratīšanā atrasta komunistiska literatūra, Ls 930,- nauda, atzinies, arestēts kopā ar Andreju Klimoviču un Mārtiņu Donātu, no 13.12.1935 RCC. Ar Rīgas apgabaltiesas 29.09.1937 spriedumu kopā ar minētiem un Arvīdu Sviķi, Ābramu Zivu, Jāzepu Ungeru, Moiseju Aršu, Vladislavu Kokoreviču un vēl 14 personām notiesāts pēc LSL 27., 71. p., sodīts ar septiņiem gadiem spaidu darbos, spriedumu uzdots izpildīt 30.03.1938. Raksturojums RCC: idejiski pārliecināts komunists, savus uzskatus nav mainījis, nelabojams, ietiepīgs, RCC strādā, pārcelts vidējā [labākā režīma] pakāpē 05.02.1935. Māte dzīvo Krievijā, aizgājusi 1919 ar komunistiem, brāļi – Pēteris Rīgā, notiesāts, izcieš sodu RCC 5 gadi spaidu darbos, Valdemārs dzīvo ASV, Jānis Krievijā. Pēdējās nedēļās pirms atbrīvošanas vairākkārt ticies ar Politpārvaldes darbiniekiem, arī ar Aģentūras daļas vadītāju Štiglicu, atbrīvots sakarā ar amnestiju 30.06.1939, dzīvo Vecmīlgrāvī, Rīnūžu ielā 1, Rīgā, Kuldīgas ielā 32-21,226 strādnieks Rīgas ostā (1939-1940).

Briedis pēc atbrīvošanas no cietuma sakarā ar "organizatorisku krīzi kompartijā" nesadarbojas ar LKP CK un Rīgas PK [jo LKP mazskaitlīga un nefunkcionē], bet uztur sakarus ar PSRS sūtniecības darbiniekiem, V.Lāci. Pēc PSRS okupācijas aktīva sadarbība un sakaru uzturēšana ar PSRS sūtniecību, okupācijas karaspēku, V. Lāci. Viņš organizē 21.06.1940 demonstrāciju, kopā ar PSRS sūtniecības darbiniekiem un Višinski pieļauj rupju kļūdu novirzot demonstrācijas maršrutu gar PSRS sūtniecību [tā tieši norādot okupācijas un aneksijas saimniekus un organizatorus], kur Višinskis saka runu, par ko saņem Staļina pārmetumus. Briedis pieprasa un saņem SZSA bruņutehnikas izvietošanu pilsētā, bruņumašīnas tiek izvietotas pie LKP dzīvokļiem, demonstrācijas laikā daudzviet tās maršrutā, pie RCC, Briedis aktīvi piedalās RCC ieslodzīto atbrīvošanā.227

Dienests čekā: IeM Drošības policijas departamenta Politiskās policijas pārvaldes Rīgas rajona priekšnieks no 25.06.1940,228 kā arī vienlaikus PPP aģentūras nodaļas priekšnieks,229 faktiskais PPP priekšnieks un okupantu rīkojumu izpildītājs PPP. Nodibinoties LPSR IeTK ir tās centrālā aparāta partijas organizācijas sekretārs, IeTK VDP ekonomiskās nodaļas priekšnieks. Briedim piešķirta čekista speciālā valsts drošības kapteiņa dienesta pakāpe (atbilst SZSA pulkveža dienesta pakāpei), SZSA BSKA 24 SK IeTK SD (3. daļas) priekšnieks (no 04.1941).230

Kara laikā VD kapteinis Briedis atbrīvots no 24 SK IeTK SD pr. amata, iecelts par 201 LSD IeTK SD pr. (PSRS IeTK pavēle Nr. 1325 no 26.08.1941), atcelts no pr. amata, par pr. iecelts bijušais LPSR IeTK tautas komisāra vietnieks VD kapteinis Tuļķe, Briedis iecelts par 201 LSD  IeTK SD pr. vietnieku (PSRS IeTK pavēle Nr. 1706 no 15.09.1941).231 Pēc tam 43 gv. LSD IeTK SD, PID SMERŠ pr. vietn., no 15.11.1943 pr. ZRF, RF, 2. Baltijas F, VD apakšpulkvedis, 130 LSK PID SMERŠ priekšnieks 2. Baltijas F, Ļeņingradas F (06.1944-06.1946), gv. apakšpulkvedis.

Pēc kara LPSR Zivju rūpniecības ministra vietnieks kadru lietās (30.05.1946-02.1953),232 sakarā ar Liepājas kolhoza "Boļševiks” zvejnieku bēgšanu uz Zviedriju 233 Briedim LKP CK birojs 24.06.1952 izsaka stingro partijas rājienu par "politiskās modrības asuma zudumu un pasākumu neveikšanu, lai attīrītu vadošos kadrus no šķiriski svešiem un buržuāziskiem elementiem, LKP CK norādījumu nepildīšanu peldošā sastāva kadru atlases un audzināšanas uzlabošanā”, bet sakarā ar atkārtotu zvejnieku bēgšanu uz Zviedriju  viņš ar LKP CK biroja 17.01.1953 lēmumu no ministra vietnieka amata atbrīvots par "politiskās modrības asuma zudumu un LKP CK biroja  24.06.1952 lēmuma nepildīšanu par kolhoza "Boļševiks” attīrīšanu no ienaidnieka elementa”. LPSR APP apžēlošanas sagatavošanas grupas vadītājs (no 02.1953), lietu pārvaldnieks, reizē apmeklētāju pieņemšanas nodaļas vadītājs (06.1953-1973),234 pensionārs Rīgā, miris 22.06.1992, apglabāts Rīgā, Raiņa kapos. Precējies, sieva Briede (dz. Grigorjeva) Jevstolija Vasilija m. (Rēzeknē,1921-1993, Rīgā), meitas Vita (1946) un Velta (1948).

Apbalvojumi: Sarkanās zvaigznes ordenis (20.01.1942 RF KP pavēle Nr. 052), apbalvojuma motivācija: no divīzijas karadarbības pirmām dienām izrādījis izcilu enerģiju un izturību savā tiešajā darbā, organizējis aizsprostus pulkos, ar kuru palīdzību savāca [bēgošos] karavīrus mežā un [organizētām] komandām nosūtīja viņus uz kaujas lauku, ņēma aktīvu dalību dezertieru aizturēšanā un aizmugures attīrīšanā no vācu aģentūras,235 LTK I pak. ord. (11.1944), Sark. kar. ord. (07.1945), Darba sark. kar. ord. (07.1950), medaļas.  

Briedis Latvijā pirms kara un karam sākoties bija vadošs darbinieks un atbildīgs līdzdalībnieks Latvijā pastrādātos genocīda noziegumos un noziegumos pret cilvēci kā to organizators un izpildītājs kopā ar Noviku, Šustinu, Vēveri, Sieku, Tuļķi, Brezginu, Zujānu u. c., tajā skaitā piedalījās represijās pret Latvijas karavīriem un masu deportācijās 14.06.1941.

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: Biogrāfija LPE ir falsificēta, LPE biogrāfiju publicējusi fragmentāri, daļa biogrāfijas noklusēta, daļa viltota. Brieža darbība pēc okupācijas IeM Politiskās policijas pārvaldē, LPSR IeM VDP, 24. LSK IeTK SD un 3. nodaļā, PID SMERŠ 43 GLSD un 130 LSK, iespējams, cenzūras dēļ, noklusēta, dienests čekā kara laikā aizstāts ar dienestu SZSA.236 Nav norādīta Brieža speciālā dienesta pakāpe – valsts drošības kapteinis (atbilst SZSA pulkvedim). Savās biogrāfijās Briedis nepamatoti norāda, ka kopš 08.1941 bijis 201 LSD un 43 GLSD IeTK SD priekšnieks, kaut arī viņš 15.09.1941-15.11.1943 bija tikai šīs divīzijas IeTK SD un PID SMERŠ pr. vietnieks.237

(Nobeigums sekos)

201J. Vēvera biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 245-246. Vēvera nomenklatūras lieta LKP CK bij. arhīvā. NVA LVA F. PA-15500, A. 2, L. 7786; LKP CK Sevišķā sektora sarakste par VDK orgānu darba jautājumiem. NVA LVVA F. 101, A. 21, L. 85, 16.-75. lpp. u.c. avoti, Krievijā arī vairākas upuru vai to radinieku (E. Ginzburgas, V. Aksjonova, A. Bajeva u. c.) sarakstītas grāmatas, A. Tepljakova, A. Stepānova pētījumi.

202 A. Sieka biogrāfijas atsauces: Sieka nomenklatūras personas lieta partijas arhīvā. NVA LVA F. PA-15500, A. 2, L. 4935 (Sieka Lielā terora laikā Omskā izdarīto noziegumu izmeklēšanas materiāli partijas arhīvā noslepenoti ar visaugstāko slepenības pakāpi, kā tas masu slepkavam arī pienākas – Sevišķā mape), u.c. avoti. Grāmatā Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, Sieka uzvārds ir tikai alfabētiskā rādītājā, grāmatas tekstā biogrāfija nav ievietota, sk. arī nkvd.memo.ru u. c. avotos.

203 IeM Politskās pārvaldes Valmieras rajona izziņas lieta Nr. 484. NVA LVVA F. 3235, A. 2, L. 5923, 23.-25. lpp.

 204 Ārlietu ministrijas aktis. Akts 861.00. [Volontieru reevakuācija un Latvijas virsnieku komandējumi [Spānijas kara sakarā]]. NVA LVVA F. 2575, A. 6, L. 1716, 1. lpp.

205 IeM Administratīvā departamenta Emigrācijas nodaļas EVI Akts Cinis Jānis-Edgars, Nr. 7 977 1937. NVA LVVA F. 3234, A. 24, L. 2287c, 1.-6., 11.-19. lpp.

206 LPE, Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982, 2. s., 282. lpp.

207 Pateicība Brāļu kapu komitejas vēsturniekam Arnim Āboltiņam par sniegtām norādēm. Ciņa biogrāfijas atsauces: BKK arhīva materiāli; IeM Politiskās pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Ciņa kartiņas kartotēkā – 460, 461, 461a, 462, 463, 464, 465,466; Савченко В. И. "Латышские формирования Советской армии на фронтах Великой отечественной войны". Рига: Зинатне, 1975, стр. 200; "Борцы Латвии в Испании. 1936-1939". Рига: Лиесма, 1970, стр. 81, 166, 186, 210, 243, 258, 271, 288, 392, 457; Ūdre A. (sast.) Vēstules no frontes: Padomju Armijas latviešu vienību karavīru vēstules Lielā Tēvijas kara laikā. Rīga: Zinātne, 1984, 141. lpp.;

 208Elmāra Brieža biogrāfiju detalizēti skatīt šā pētījuma nodaļā ar Nr. 9.

209 N. Tuļķes biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 853-854 u. c. avoti.

210 Brezgina biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 218-219. Par sodīšanu arhīva norāde RGANI F. 11, A. 2, L. 1217, 1., 6. lpp., L. 1491., 31. lpp. www.patriotcenter.ru, (skatīts 11.03.2016), u. c. avoti.

211 Stranga A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926-1940). Rīgā: LU Judaistikas studiju centrs, 2002,342.-343. lpp. norādīts, ka Brezgins ir ebrejs. Tālāk šis apgalvojums iekļauts akadēmiskos izdevumos: Bleiere D., Butulis I., Feldmanis I., Stranga A., Zunda A. Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005, 232. lpp.; 212Блейере Д., Бутулис И., Фелдманис И., Странга А., Зунда А. История Латвии. ХХ век. Рига: Юмава, 2005, стр. 246.

213 Бутулис И., Фелдманис И., Странга А., Зунда А. История Латвии. ХХ век. Рига: Юмава, 2005, стр. 246.

214 Rīgas pils. Marijas ielas Nr. 106 mājas grāmata. NVA LVVA F. 2942, A. 1, L. 9027, 101. lpp.

215IeM Politiskās policijas pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Zujāna  kartiņas kartotēkā – 1543, 1544, 1545.

216Zujāna biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954".Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 407. Ivana Donāta d. Zujāna personīgā lieta. IeM Informācijas centrs. Arhīva nodaļa. F. 1, L. 47598, u. c. avoti.          

217IeM Politiskās policijas pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Brieža kartiņas Nr. 798., 799., 800.

218Gudriķe B. Dienas. Darbi. Domas. Grāmatā: Lācis V. Kopoti raksti. Divdesmit sešos sējumos. Divdesmit piektais sējums. Rīgā: Liesma, 1980, 118.-120., 124.-125., 127.-128., 131., 143., 157.-158., 163., 165. u. c.; Stranga A. Vilis Lācis: īsas piezīmes pie politiskās biogrāfijas. Latvijas Vēstnesis, Nr. 83., 26.05.2004.

219Ārzemju pases IeM. NVA LVVA F. 3234, A. 33, Brieža pase: L. 27860.

220Latvijas Komunistiskās partijas vēstures apcerējumi. Rīga: Liesma, 1965., 219. lpp.

 221IeM Politiskās policijas pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Brieža kartiņas Nr. 798., 799., 800.

 222Latvijas Komunistiskās partijas vēstures apcerējumi. Rīga: Liesma, 1965., 237. lpp.

 223Stranga A. Vilis Lācis: īsas piezīmes pie politiskās biogrāfijas. Latvijas Vēstnesis, Nr. 83., 26.05.2004.

 224LPE 2. sēj., Rīgā: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982, 136. lpp. 

 225Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920-1940 gadā. Arhīvi apsūdz. Rīgā: TSDC, 1999., 62. lpp. 

 226 Trilissers Meijers Ābrama d. (Mihails Aleksandra d., pseidonīms Moskvins Mihails Aleksandra d., 1883-1940), čekists kopš 1918, kopš 1921 čekas Ārzemju nodaļā, VPP un AVPP Ārzemju nodaļas vadītājs (13.03.1922-27.10.1929), PSRS SZI tautas komisāra vietnieks (1930-1935), Kominternes prezidija loceklis un IK loc. kand. (1935-1938), KIIK atbildēja par ārvalstu KP finansēšanu, sakaru dienestu, izlūkdienestu, apejot KIIK kūrēja un tieši vadīja graujošo darbību un kompartijas Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas teritorijās. Arestēts 1938, nāves sods 1940. Tuvāk: Фирсов Ф. Секреты Коммунистического Интернационала. Шифропереписка. Москва: РОССПЭН, 2011, стр. 249 и др.           

 227 Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920-1940 gadā. Arhīvi apsūdz. Rīgā: TSDC, 1999., 81. lpp. 

228 Brieža cietuma lieta. NVA LVVA F. 3273, A. 1, L. 2115, 2., 69., 81., 103., 108.-112., 122., 126.-130. u. c. lpp.

229 Partijas vēstures institūts pie LKP CK: Revolucionārie notikumi 1940. gada 17.-21. jūnijā. NVA LVA F. 200, A. 9, L.1347, 1.-7. lpp. Par demonstrāciju 1940. gada 21. jūnijā. L. 225, 1.-12. lpp. Lietai 225 rezolūcijas: "Ierobežotai izmantošanai" J. Riekstiņš. "Lietu izmantot ar direktora atļauju" A. Paeglit.

230 IeM Politiskās pārvaldes akti par rajonu nodošanu un pieņemšanu. NVA LVVA F. 3235, A. 2, L. 5923, 15. lpp. u. c., IeM Politiskās pārvaldes Rīgas rajona rīkojumi. F. 3235, A. 1/6, L. 712/1, 4., 6., 10. lpp. u. c.

231 Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920-1940 gadā. Arhīvi apsūdz. Rīgā: TSDC, 1999., 99. lpp. 

232 Skatīt internetā www.mozohin.forum.ru (skatīts 2016. gada 8. aprīlī).  

233 Skatīt internetā www.mozohin.forum.ru (skatīts 2016. gada 8. aprīlī).  

234 Ķeruss J. Bēgšana zvejnieku traleros no Liepājas kolhoza Boļševiks (1952-1957): motīvi, norise, varas īstenotāju reakcija. Grāmatā: Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas (ziņojumi starptautiskā zinātniskajā konferencē Totalitārisma sabviedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija 2015. gada 15., 16. un 17. decembrī Liepājā). Autoru kolektīvs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā. VDK zinātniskās komisijas raksti, 1. sēj. Rīga: LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vēstrures institūts, 2015, 479. lpp. atsauce.

235 Ķeruss J. Bēgšana zvejnieku traleros no Liepājas kolhoza Boļševiks (1952-1957): motīvi, norise, varas īstenotāju reakcija. Grāmatā: Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas (ziņojumi starptautiskā zinātniskajā konferencē Totalitārisma sabviedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija 2015. gada 15., 16. un 17. decembrī Liepājā). Autoru kolektīvs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā. VDK zinātniskās komisijas raksti, 1. sēj. Rīga: LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vēstrures institūts, 2015, 475.-515. lpp.

236 LPE 2. sēj., Rīgā: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982, 2. sēj.136. lpp. 

237 Skatīt internetā www.podvignaroda.ru (skatīts 2016. gada 8. aprīlī), arhīva atsauce: ЦАМО, Ф. 33, О. 682524,   Д. 248, 1, 5, 366 стр.