Rūdolfs Bērziņš

RŪDOLFS BĒRZIŅŠ, aktieris un Nacionālās operas bijušais solists (tenors), 1905. gada revolucionārs un vēlākais komunistu līdzskrējējs miris 68. mūža gadā, 1949.gada 26. janvārī.

1908. gadā emigrēja un līdz 1911. gadam uzturējies Kopenhāgenā, kur studēja dziedāšanu. No 1911. līdz 1914. gadam spēlējis vairākos operteātros Vācijā; tolaik viņa repertuārā bija ap 30 operpartiju, it īpaši Vāgnera operās. Pirmā pasaules kara laikā uzturējās Dānijā, kur daudz koncertēja. 1919. gada septembrī atgriezās Latvijā un uzsāka darbību Latvijas Nacionālajā operā. Daudz koncertējis gan Rīgā, gan provincē, turpinājis koncertēt arī ārzemēs. No 1944. līdz 1946. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas direktors. LPSR Tautas mākslinieka nosaukums (1944.g.)

---

Rīgā miris Rūdolfs Bērziņš — savā laikā populārais Latvijas Nacionālās operas varoņtenors. Jau neatkarīgās Latvijas pēdējos gados viņš nodibināja ciešus sakarus ar komunistu pagrīdi un 1940.gadā kļuva par okupantu ieroci Latvijas mūzikas dzīves graušanā un boļševizācijā. 1941.gadā Bērziņš aizbēga uz Krieviju un vadīja kādu "mākslas brigādi." Pēc otrreizējās okupācijas viņš atgriezās Rīgā un darbojās administrātīvos posteņos, joprojām būdams boļševiku uzticības persona. Bija apbalvots arī ar „Sarkanās zvaigznes ordeni ", dažādām krievu medaļām. (Latvju vārds, 05.02.1949)