ua

Arvīds Grigulis

Добавить новую картинку!
Дата народження:
12.10.1907
Дата смерті:
05.10.1989
Поховання дата:
11.10.1989
По батькові:
Pēteris
Додаткові імена:
Arvids
Категорії:
, , Академік, Вчений, Депутат Парламенту, Державний та компартійний діяч, Комуніст, Організатор/учасник репресії, Письменник, Учасник Другої світової війни, Юрист, громадський діяч
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Rīgas Raiņa kapi

Arvīds Grigulis (Lādes pagasta Jumpravmuižā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks. LPSR Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (1978). Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1976).

Dzimis pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) ģimenē.

1925. gadā beidzis Limbažu vidusskolu. Strādājis Rīgā par ierēdni pastā (1925 - 1929) un Centralajā kopējā slimo kasē (1929 - 1934).

Pirmā publikācija - dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1927. gadā. Piedalījies Strādnieku teātra darbā un lasījis lekcijas par literatūru Tautas augstskolā. Studējis Latvijas Universitātē - dabaszinības (1926) un tieslietas (1932 - 1937) - ieguvis jurista diplomu. Atsācis darbu pastā (1937 - 1940).

No 1940. gada jūnija atbildīgos amatos padomju kultūras iestādēs (Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors, žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs, Valsts Daiļliteratūras izdevniecības vadītājs).

No 1941. līdz 1945. gadam Sarkanajā armijā (no 1942. gada frontes laikraksta "Latviešu Strēlnieks" kara korespondents).

1944. gadā atgriezās Rīgā.

1945. gadā Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Daiļliteratūras apgāda vadītājs.

Drāmas teātra literārās daļas vadītājs (1945 - 1947).

1948   apbalvots ar PSRS Valsts prēmiju.

LVU Filoloģijas fakultātes docētājs (1944 - 1983) (no 1973 profesors; 1948 - 1962 Latviešu literatūras katedras vadītājs).

1954  PSKP biedrs

Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors (1962 - 1967).

1982   apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju.

1947-55 un 1963-85    LPSR Augstākas Padomes deputāts, prezidija loceklis 1971-85.

1971-86  LKP Centrālkomitejas loceklis

Dēls - Mārtiņš Grigulis dz.1953.g.

Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.

Bibliogrāfija

Dzeja

  • Reportiera piezīmes (1929)
  • Imitācija un sirds (1931)
  • Nogurušo namā (1934)
  • Zemnīcā (1943)
  • Vētrā (1946)
  • Rudens lietus (1966)
  • Vējš dzied ezera vītolos (1968)
  • Otrie gaiļi (1970)
  • Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā (1972)
  • Uz balta zirga (1977)
  • Ar saules puķi pie cepures (1983)

Lugas

  • Logs uz priekšpilsētu (1933)
  • Uz kuru ostu? (1945)
  • Kā Garpēteros vēsturi taisīja (1946)
  • Māls un porcelāns (1947) - PSRS Valsts prēmija
  • Kramā ir uguns (1950)
  • Profesors iekartojas (1953)
  • Karavīra šinelis (1955)
  • Baltijas jūra šalc (1957)
  • Nekur tā neiet kā pasaulē (1959)
  • Savu lodi nedzird (1965)
  • Šekspīrs mazgā traukus (1971)

Esejas

  • Vēstules dzejniecei Kamilai (1981) - LPSR Valsts prēmija
  • Labvakar, Kamila! (1984)

Romāni

  • Cilvēki dārzā (1940) (Rīgas kinostudijas filma 1990)
  • Kad lietus un vēji sitas logā (1964) (Rīgas kinostudijas filma 1968)

Kopoti raksti

 

  • Kopoti raksti, 7 sējumos (1963 - 1966)

Джерело: wikipedia.org, Rīgas dome, literatura.lv

назва з до зображень мови
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvijas Zinātņu akadēmijalv
Rīgas KinostudijaRīgas Kinostudijalv

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Mārtiņš GrigulisСин26.04.195303.06.2021
        2
        Mirdza Grigule-KļavaДружина17.09.192429.08.2019
        3
        Mirdza GriguleДружина17.10.192429.08.2019
        4
        Anastasija DāboliņaСвекор/теща00.00.189806.07.1974
        5
        Zenta Lilija DāboliņaСвояченица04.05.192203.05.2011
        6
        Imants DāboliņšШурин00.00.192721.10.1970
        7Jānis AneraudsJānis AneraudsДруг06.03.192426.05.2010
        8Jānis SudrabkalnsJānis SudrabkalnsДруг17.05.189404.09.1975
        9Monta KromaMonta KromaДруг27.02.191925.07.1994
        10Andrejs UpitsAndrejs UpitsКоллега04.12.187717.11.1970
        11
        Кирилл РапопортКоллега10.05.192630.11.1983
        12Pāvils VīlipsPāvils VīlipsКоллега22.12.190104.09.1979
        13Ida Ingrīda SokolovaIda Ingrīda SokolovaКоллега10.08.192327.10.2012
        14Jānis BrolišsJānis BrolišsКоллега22.04.193026.07.1985
        15Ivans BagramjansIvans BagramjansЗнакомый02.12.189721.09.1982
        16Imants LešinskisImants LešinskisЗнакомый17.12.193123.12.1985
        17Laimonis VāczemnieksLaimonis VāczemnieksЗнакомый05.04.192918.12.1998
        18Arija  ElksnėArija ElksnėЗнакомый07.02.192829.09.1984

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Розмістити спогади

        Ключові слова