Judīte Timma
- Дата народження:
- 13.04.1939
- Дата смерті:
- 02.02.2012
- Дівоче прізвище персони:
- Ķēniņa
- Категорії:
- Педагог, учитель
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Rīgas Raiņa kapi
Džūkstes Pasaku muzeja dibinātāja, Džūkstes vēstures pētniece, skolotāja. 2003. gadā saņēmusi Lielo folkloras balvu par tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu.
Folkloras gada balvai – nominācijā “Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana”
Judīte Timma – Džūkstes pagasta vēstures muzeja izveidotāja
Kopš 2002. gada 1. septembra Džūkstes pagasta Lanceniekos darbojas Džūkstes pagasta muzejs, sauks arī par Pasaku muzeju. Tā iniciatore, vadītāja un veidotāja ir Judīte Timma. Ir sagatavotais vairākas patstāvīgās ekspozīcijas, notikušas daudzas izstādes un pasākumi, arhīvā savāktas jau vairāk nekā 1500 vienības (folkloras materiāli, izdevumi, zīmējumi, novada vēstures materiāli), muzeju apmeklējuši vairāk nekā 2500 cilvēku. Muzejs ir izveidojies par nozīmīgu šīs vietas kultūras centru. Apbrīnu pelnījusi J. Timmas aizrautība un mērķtiecība, rūpējoties par to, lai netiktu aizmirsta pagasta un novada vēsture, lai vecā skolas ēka, kur 20 gadus strādājis Anss Lerhis-Puškaitis, turpinātu būt par gara gaismas avotu šī novada iedzīvotājiem.
Priekšvēsture
Lancenieku skolas ēka celta 1881. un 1882. gadā. No 1893. gada sākuma te sava īsā mūža pēdējos divdesmit gadus dzīvoja un par skolotāju strādāja latviešu pasaku vācējs, rakstnieks un novada atmodas darbinieks Anss Lerhis-Puškaitis (1859 – 1903). Ap skolu viņš iestādīja kokus un ar eglīšu dzīvžoga apjoztu ābeļu dārzu, kur mācīja dārzkopību arī skolniekiem. Uz šejieni 19. gs. nogalē tika sūtīti folkloras vākumi, kurus viņš apkopoja “Latviešu tautas teiku un pasaku” 7 sējumos (1891 – 1903, pēdējā sējuma 2. puse iznāca 2001). Tolaik tas bija viens no lielākajiem vēstītājas folkloras publicējumiem Eiropā.
No šejienes A. Lerhi-Puškaiti izvadīja pēdējā gaitā uz Džūkstes kapiem. (Detalizētāka informācija grāmatā “Anss Lerhis-Puškaitis atmiņās un stāstos”, sast. G. Pakalns, Rīga, Madris 2000).
Skola šajā ēkā bija līdz 1971. gadam. Pēc tam šeit atradās kopsaimniecības “Dzinatarzeme” kantoris un ēdnīca.
1974. g. vienā no telpām Judīte Timma (šajā gadā Tukuma muzeja vadītājas pienākumus viņa nomainīja uz Džūkstes vidusskolas direktores amatu) kopā ar Edīti Balderi-Sildedzi izveidoja A. Lerha-Puškaiša piemiņas istabu. Tās viesu grāmata glabā daudzu apmeklētāju pateicības vārdus – padomju laikā dižā pasaku vācēja nopelni nebija labi pazīstami, bet par daudziem citiem ievērojamiem džūksteniekiem (Latvijas valsts prezidentu Gustavu Zemgalu, Latviešu folkloras krātuves vadītāju profesoru Kārli Straubergu, tautasdziesmu metrikas pētnieku, pedagogu un garīgās dzejas autoru Ludi Bērziņu, rakstniekiem Kārli Ieviņu, Vili Veldri, Ritu Gāli u. c.) “tika ieteikts skaļi nerunāt”.
Piemiņas istaba pastāvēja līdz 1993. gadam, kad pēc J. Timmas iniciatīvas te tika atjaunota sākumskola (bērnudārza grupa un pirmās četras klases). Viņa bija sākumskolas direktore. Kad pēc 2001/2. mācību gada pagasts vairs nevarēja atļauties uzturēt šo skolu, viņa, iesaistot sabiedrības atbalstu, panāca, ka ēka tiek atvēlēta muzeja izveidei. No 2002. gada sākuma intensīvi tika vākti materiāli muzeja ekspozīcijai.
Tādējādi rūpēm par A. Lerha-Puškaiša piemiņas un pagasta vēstures saglabāšanu J. Timma veltījusi jau gandrīz 30 gadus, bet tieši pēdējo divu gadu laikā izdevies realizēt ieceres, par kurām agrāk laikam gan varēja tikai sapņot.
Te jāpiebilst, ka Džūkstes pagasts ir ievērojams ne tikai ar A. Lerhi-Puškaiti, te dzimuši un/vai darbojušies arī citi ievērojami folkloras vācēji un pētnieki, skolotāji, politiķi un rakstnieki. Bez iepriekš nosauktajiem vēl jāmin literatūras kritiķis T. Zeiferts, skolotājs, dārzkopis un garīgo dziesmu autors Robertu Bērziņš.
Otrā pasaules kara laikā Džūkstes mācītāja muižā bija paslēpta liela daļa no Latviešu folkloras krātuves arhīva rokrakstiem. Jāņa un Kārļa Straubergu sarakstītajā grāmatā “Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture” (1939., 631 lappuse) minēts, ka līdz grāmatas iznākšanai no šī pagasta nākuši vairāk nekā 80 skolotāji. Grāmatā labi aprakstīts pagasta saimnieciskās un garīgās atmodas laiks 19. gs. beigās, kad līdzās A. Lerhim-Puškaitim darbojās daudzi citi – te bija T. Veidemaņa vadītais koris, kas ieguva godalgotas vietas Dziesmu svētkos, kopā ar ievērojamiem mūziķiem tika atskaņotas sarežģītas kompozīcijas, tika uzcelts Biedrību nams, pie kura A. Lerha-Puškaiša vadībā tika iestādīts parks. Nams un parks labā stāvoklī ir arī mūsu dienās. Džūkstes kapos pirms dažiem gadiem pārapbedīta urna ar K. Strauberga mirstīgajām atliekām, uzstādīts piemineklis Bērziņu un Šmidchenu dzimtai. Padomju laikā izdevies saglabāt K. Zemdegas pieminekli atbrīvošanās cīņu dalībniekiem.
Kopš 2002. gada septembra…
Lēmums par muzeja izveidi Lancenieku skolas ēkā tika pieņemts 2001. gada beigās, bet līdz 2002. gada vasarai šeit vēl ir skola. Taču tiek vākti eksponāti un materiāli ekspozīcijai. Jūlijā te jau notiek bērnu zīmējumu izstāde “Pasakām vajag ticēt”.
Muzejs tiek atvērts 2002. gada 1. septembrī 14.00. Vienlaikus tiek atzīmēta A. Lerha-Puškaiša 143. dzimšanas diena. Tiek atklāta daļa no patstāvīgās ekspozīcijas “Džūkste un džūkstenieki”: “Folklorists Anss Lerhis-Puškaitis un pasakas”. Piedalās folkloras kopa “Milzkalne”, dzied džūkstenieku vecās paaudzes ansamblis “Rosme”, vairāki A. Lerha-Puškaiša radinieki. Ap muzeju ir E. Balderes no koka veidotie pasaku tēli.
No 1. oktobra – Džūkstes vidusskolas skolēnu pasaku ilustrāciju izstāde.
3. – 16. oktobris – Zemgales vidusskolas floristikas pulciņa darbu izstāde “Rudens”, piedalās arī skolnieki no Džūkstes..
6. – 29. novembris – rokdarbu un kolekciju izstāde “Laiks sev”. Piedalās: Ā. Bargā – audumi, adījumi, tamborējumi, izšuvumi, E. Zaharovska – pinumi, S. Tiļuga – gleznojumi uz zīda, adījumi, tamborējumi, pinumi, Z. Neimane – adījumi, tamborējumi, kolekcija “Dzīves atzinumi”, A. Jēgere – audumi, izšuvumi, adījumi, M. Jukāms – kolekcija “Alus etiķetes”, F. Trule, M. Strauja, , S. Strautniece – adījumi, N. Lielgalve – kolekcija “Mazās vāzītes”, R. Baumane – kolekcija “Ceļojumu albumi”, J. Timma – kolekcija “Atmiņas par ceļojumiem”, V. Lapsa – adījumi, tamborējumi, audumi.
14. novembris – bijušās kopsaimniecības “Dzintarzeme” putnkopības darbinieku atmiņu stundas muzejā.
29. novembris – uz tikšanos pulcējas kopsaimniecības “Dzintarzeme” lopkopības darbinieki.
Decembrī iznāk Džūkstes kalendārs, kurā ir A. Lerha-Puškaiša savāktās pasakas un 12 pagasta bērnu zīmētās pasaku ilustrācijas.
Ziemassvētku eglīte muzejā.
2003. gads:
Janvārī un februārī (mazāk intensīvi arī agrāk un vēlāk) notiek stāstījumu vākšana grāmatai “Džūkstes teikas un spoku stāsti” – J. Timma piedalās G. Pakalna projektā, kopīgi tiek apmeklēti un intervēti pagasta vecākie iedzīvotāji.
10. janv. – 1. marts – Tairas Haļāpinas gleznu izstāde.
19. janvāris – Lancenieku skolas iesvētīšanas 120. gadadiena. Muzeju iesvēta Džūkstes draudzes mācītājs Guntis Apriķis. Atvērtas izstādes no cikla “Džūkste un džūkstenieki”: “Lancenieku skolai – 120” un “Džūkstes baznīca un draudze”.
27. janvāris – muzejā viesojas bijušā kolhoza “Dzintarzeme” speciālisti.
28. februārī tiek sveikts muzeja tūkstošais apmeklētājs – Gundega Jēkabsone no Džūkstes “Geidām”, kas ieradusies uz konsultāciju savam maģistra darbam.
8. marts – rakstnieka Kārļa Ieviņa 115. dzimšanas dienai veltītais literārais sarīkojums “Es nāku no Džūkstes “Ieviņām”…”, piedalās arī rakstnieka radiniece Mudīte Straupmane.
30. marts – pagājuši 100 gadi kopš A. Lerha-Puškaiša nāves – piemiņas brīdis kapsētā un muzejā.
Maijs – muzejs tiek uzņemts Latvijas muzeju saimē.
4. aprīlis – Džūkstē notiek muzeja un vidusskolas organizētā zinātniski praktiska konference “Pasaku un teiku gājums cauri gadu simtam – šodienai, rītdienai…” Referē G. Pakalns (LFMI Latviešu folkloras krātuve), Sanita Bērziņa (LU Filoloģijas fakultāte), Anta Zvirbule, Džūkstes vidusskola un J. Timma: “Anša Lerha-Puškaiša mantojuma apgūšana un popularizēšana – pasaku muzeja misija”.
7. – 30. aprīlis – Džūkstes pagasta mednieku medību trofeju izstāde “Skan mednieku taures…”.
7. maijs – 6. jūlijs – mākslinieces Dzidras Baumanes akvareļu izstāde “…kopš pret Nakti Uguns cīnās…”.
Maija beigās – pavasara ziedu stafete.
Maijā – Tukuma bērnu un jauniešu centra kokgriezēju pulciņa darbu izstāde, kokgriezēju un zīmētāju nodarbības muzejā.
22. jūnijs – Jāņu ielīgošana muzeja dārzā. Tiek atvērta Ausmas Krasiļenko darināto 100 leļļu izstāde. Vairākas lelles vēlāk tiek uzdāvinātas muzejam.
30. augusts – Pasaku svētki muzejā: Brīnumu amatnieku darbnīcas (māls, kokgriezumi), 22. gadsimta modes skate, leļļu teātris, spēles, rotaļas, senu laiku dejas, loterija, tiek zīmēta lielā glezna, cienasts no Džūkstes Lielēdāja lielās bļodas.
16. septembris – 13. oktobris – izstāde “Neba maize pati nāca Bagātajā vietiņā…” – seni priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas no muzeja krājuma, atrasti tepat Džūkstē bēniņos, klētīs, lādēs, vecos albumos.
No 19. septembra – izstāde “Iepazīsim līdz šim nepazīto”, veltīta Džūkstes pagastā dzimušā rakstnieka Viļa Veldres 95. dzimšanas dienai. Izstādes atklāšanā piedalās literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons un Viļa Veldres meita Taiga Lasmane.
Novembrī iznāk ar KKF atbalstu sagatavotais Džūkstes pasaku kalendārs 2004. gadam ar skolēnu zīmējumiem.
No 1. novembra – izstāde “Ābeļziedu melodijas, ceriņsmaržu simfonijas” – skolotājas Ārijas Bargās gleznas.
No 11. novembra – Latvijas republikas dibināšanas 85. gadadienai veltīta izstāde “Džūkstenieki – triju zvaigžņu ordeņa kavalieri”.
14. novembris – muzejā notiek bērnu folkloras festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” Zemgales novada stāstnieku konkurss, kur piedalās 42 stāstītāji.
Grūtāk saredzamais
Šis nelielais ieskats J. Timmas izveidotā Džūkstes pagasta muzeja darbībā ļauj tikai nedaudz nojaust to enerģiju, optimismu un pārliecību par sava darba nepieciešamību, ar kādu tiek veidots un uzturēts muzejs. Un arī muzejnieka atraduma prieku – par vecā fotogrāfija atpazītu seju vai notikumu, par jaunatrastu A. Lerha-Puškaiša attēlu, par kāda ievērojama džūkstenieka radinieka adresi un atmiņu vēstuli, par to, kā ar grūtībām uz muzeju “beidzot atvilkta” cilvēka skepse pārvēršas par izpratni un atzinību… J. Timma regulāri ierodas LFMI Latviešu folkloras krātuvē, Rīgas u. c. muzejos un arhīvos, meklējot materiālus un idejas savam muzejam, tā topošajām ekspozīcijām. Tiek rakstīti projekti, meklētas iespējas ar mūsdienīgām metodēm arhivēt un parādīt muzeja vākumus. Netrūkst ideju un aizrautības, netrūkst arī pateicības cilvēkiem, kas piedalās un atbalsta.
J. Timmas darbība sniedzas arī tālu ārpus muzeja telpām – rūpēs par visa pagasta vēstures saglabāšanu, pagasta ievērojamo cilvēku piemiņas vietu iekārtošanu un kopšanu, māju un dzimtu vēstures, senu fotogrāfiju, priekšmetu un notikumu apzināšanu. Tiek veidots Cilvēku arhīvs – notiek atmiņu vākšana, uzklausīšana, pierakstīšana. Jau savākti vairāk nekā 30 tagadējo un bijušo pagasta iedzīvotāju dzīvesstāsti – gan magnetofona ierakstos, gan cilvēku pašu rakstīti, tai skaitā no ārpus Latvijas dzīvojošiem bijušajiem džūksteniekiem. Veidojas arī interesanta padomju laika priekšmetu ekspozīcija. Muzeja ietekme pagastā izpaužas arī tādējādi, ka mainās attieksme pret sava novada vēsturi – tai tiek piešķirta lielāka nozīme, jo ir zināms, ka pagastā ir cilvēks, kas par to rūpējas un “atbild”. Pirms izmet vecas fotogrāfijas un vairs nederīgus priekšmetus, cilvēki arvien biežāk iedomājas par iespēju piedāvāt to muzejam.
Pašlaik rūpju objekti ir Gustava Zemgala piemiņas vietas sakopšana (atjaunot nozagto plāksni) un arhīva fotogrāfiju digitalizēšanas uzsākšana.
Pateicoties Muzeja draugu kluba dalībniecēm, pasākumos parasti tiek sarūpēts ar mīlestību gatavots cienasts (skolas ēkā ir saglabāta virtuves telpa). Ļoti nozīmīgi, ka pirms 120 gadiem celtajā skolas ēkā ir atgriezusies dzīvība – tas nav tikai muzejs, kurā iegriežas ekskursanti (parasti vienu reizi mūžā), te regulāri rosās un ciemojas apkārtnes iedzīvotāji, jo sevišķi vecāka gadagājuma ļaudis un bērni. Ne tikai apskatīt jaunās izstādes. Muzejs piedāvā daudzveidīgas iespējas – padziļināti apgūt atsevišķas vēstures un literatūras tēmas (apkārtējo skolu klasēm), iespējamu apceļot teiku un spoku stāstu vietas pagastā, vai vienkārši brīvā brīdī atnākt pazīmēt, palasīt pasaku grāmatas (Pasaku skapī ir 120 pasaku grāmatas un folkloras rokrakstu kopijas), spēlēt leļļu teātri (skatuve ir tajā pašā vietā, kur A. Lerha-Puškaiša laikā), vai “pasēdēt pie kafijas tases”, iepriecināt sevi un viesus ar cienastu, sarunām, stāstiem un dziesmām. Muzeja draugu klubs devies ekskursijās uz Lapmežciemu, Kaņiera ezeru, Folkloras taku “Jāņkalnos”.
Par muzeja darbību un aktualitātēm J. Timma regulāri raksta pagasta avīzē “Džūkstes Ziņas”, ir informācija arī Tukuma rajona u. c. preses izdevumos (skat. pievienotās kopijas). Muzejs iekļauts Kurzemes tūrisma ceļvežos.
G. Pakalns, Latviešu folkloras krātuve
Pielikumā:
fotogrāfijas un preses publikāciju kopijas, Judītes Timmas CV.
Curriculum Vitae
Judīte Timma
Personas dati
dzimusi 1939. g. 13. aprīlī Rīgā.
personas kods: 130439–11078
dzīvo Tukuma raj. Džūkstes pag. "Būkuļos", LV–3147
tālrunis: 9488987
latviete, LR pilsone
Izglītība
1959. – 1972. LVU Vēstures un filozofijas fak., vēsturniece, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja
1954. – 1958. Jelgavas pedagoģiskā skola, pamatskolas skolotāja
Darba pieredze
no 2002. g. 1. februāra Džūkstes pagasta muzeja organizatore
1993. – 1999. Lancenieku sākumskolas direktore, skolotāja
1975. – 1993. Džūkstes vidusskolas direktore, skolotāja
1969. – 1974. Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja direktore
Tālākizglītība
īslaicīgi kursi skolvedības jautājumos vienu reizi ik pēc diviem gadiem
1992. g. oktobris – novembris – vēstures skolotāju kursi Vācijā, Lineburgas Austrumvalstu institūtā
1975. g. februāris – jūnijs – vēstures skolotāju kursi Ļeņingradas universitātes Kvalifikācijas celšanas institūtā
1972. g. oktobris – novembris – muzeju darbinieku kursi Maskavā
1974. g. janvāris – aprīlis – ekskursiju vadītāju kursi
1973., 1974., 1976. g. jūlijs – līdzdalība ZA Vēstures institūta zinātniskajās ekspedīcijās
Sasniegumi
no 2001. gada decembra – projekta "Džūkstes pagasta muzejs" īstenošana
1992. –1993. g. – Lancenieku sākumskolas atjaunošana
1989. – 1995. g. – materiālu vākšana, pētīšana par novadnieku Ludi Bērziņu, tā rezultātā sagatavota izstāde 1990. g. oktobrī, publikācijas, piedalīšanās Luda Bērziņa fonda rīkotājā konkursā 1995. g.
kopš 1974. g. – brīvprātīgs darbs folklorista Anša Lerha-Puškaiša piemiņas saglabāšanā un viņa darba popularizēšanā
Valodu prasmes
latviešu valoda – dzimtā
krievu valoda – brīvi runāju, rakstu
vācu valoda – varu strādāt ar tekstiem
Autordarbi
publikācijas 1970. 1999. g. Tukuma rajona laikrakstā par kultūras un vēstures tēmām
1995. g. augustā – konkursa darbs "Tikšānās ar Ludi Bērziņu"
1972. g. – diplomdarbs "Tukuma Birznieka–Upīša vidusskolas vēsture"
Intereses
vēsture, kultūras vēsture, mūzika, ceļošana
Džūkste, 10.04.2002
Pieteicam Folkloras gada balvai Judīti Timmu nominācijā “Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana”. Skolas ēkā, kur savulaik strādājis A. Lerhis-Puškaitis, viņa ir izveidojusi Džūkstes pagasta vēstures un pasaku muzeju, kas tika atklāts 2002. gada 1. septembrī. Pielikumā: ieskats J. Timmas veikumā pēdējā gada laikā, CV, kopijas no fotogrāfijām un preses materiāliem.
Džūkstes - Lancenieku pamatskola
Skolas ēka celta laikā no 1881. gada līdz 1883. gadam Lanceniekos Kazuļu kalniņā. Lielākie nopelni šīs skolas pastāvēšanā ir diviem izciliem vīriem - Ansim Lerhim Puškaitim un Teodoram Strautmanim.
A. Lerhis - Puškaitis par skolotāju un vienlaikus par skolas vadītāju viens pats nostrādājis 13 gadus. Tikai 90. gadu vidū, kad skolēnu skaits sasniedza 100, piešķirts otrs skolotājs. Bērniem bija obligāti jāapmeklē skola 3 gadus. mācības sākās 15. oktobrī un beidzās 15. aprīlī. skolā tika izveidota tam laikam plaša biblioteka ar 1200 grāmatām. pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā skolas pastāvēšana uz laiku tika pārtraukta, jo tās vadītājs T. Strautmanis iesaukts armijā un vēlāk devies bēgļu gaitās, bet 1918. gadā atgriezies un atjaunojis Lancenieku skolu. Lancenieku pamatskolu likvidē 1970. gadā, bet no jauna tā uzņem skolēnus 1. - 4. klasēs 1993. gadā. Tagad skolas nosaukums - Lancenieku sākumskola un to 5 gadus vadīja enerģiskā direktore Judīte Timma. Ar 1998. gad 1. septembri par direktori kļūst šīs skolas skolotāja Ilona Trence.
2002. gadā mazā skolēnu skaita dēl Lancenieku sākumskola beidz pastāvēt. Šai pašā gadā skolas ēkā tiek ierīkots pagasta muzejs, kuru vada Judīte Timma
Par Džūkstes Pasaku muzeju
Džūkstes Pasaku muzejs veltīts izcilajam latviešu pasaku krājējam A. Lerhim-Puškaitim un pasakām, kā arī Džūkstes pagasta materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.
Apmeklētāji aicināti muzejā klausīties Džūkstes pasakas un stāstīt pašu dzirdētās, noskatīties leļļu izrādi un pašiem tajā piedalīties, kā arī apskatīt izstādes un pašiem radīt pasaku tēlus.
Mazajiem apmeklētājiem īpaši aizraujošs būs Sprīdīša ceļojums: uzvarēt lielo lāci, meklēt dārgumus un piemuļķot laupītājus un visus piedzīvojumus attēlot zīmējumos.
Muzeja ekspozīcija veltīta A. Lerhim-Puškaitim un pasakām, ko viņš pierakstījis tieši Džūkstes pusē. Muzeja izstādes veidotas par viņa sacerēto oriģinālpasaku tēmām kas radītas, lai attīstītu bērnu iztēli un domāšanu un veidotu latvisko vērtību sistēmu. Aptuveni 6000 pasakas A. Lerha-Puškaiša sakārtojumā izdotas septiņu sējumu krājumā „Latviešu tautas teikas un pasakas” (1891-1903, 2001).
Džūkstes Pasaku muzejs atrodas bijušās Lancenieku skolas ēkā, kurā no 1882. gada janvāra līdz 1903. gada martam dzīvoja un strādāja skolotājs, rakstnieks, pasaku un teiku krājējs un pētnieks Anss Lerhis-Puškaitis (1859-1903).
Muzeju 2001. gada 19. decembrī dibinājusi Džūkstes pagasta pašvaldība pēc skolotājas, vēsturnieces un stāstnieces Judītes Timmas (1939-2012) iniciatīvas. Viņas vadībā muzejs izveidojies par nozīmīgu stāstnieku kustības centru.
2010. gadā muzejs iekļauts Tukuma muzeja sastāvā, 2011. gadā uzsākta muzeja ēkas restaurācija un tās laikā atrasts 1889. gadā darināts grīdas dēlis ar A. Lerha-Puškaiša parakstu.
Muzeja apkārtne
Džūkstei ir nozīmīga vieta Latvijas kultūrvēsturē, no kurienes nākuši un kultūras un izglītības laukā savu ieguldījumu devuši daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki.
To vidū ir:
pedagogs Teodors Veidemanis (1842-1912),
pedagogs, literāts Roberts Bērziņš (1868-1935),
pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis, literatūrvēsturnieks Teodors Zeiferts (1865-1929),
teologs, pedagogs, folklorists, literatūrvēsturnieks, dzejnieks Ludvigs Ernests Bērziņš (1870-1965),
pedagogs, tulkotājs, kultūras vēsturnieks Jānis Straubergs (1886-1952),
filologs, folklorists, literāts Kārlis Straubergs (1890-1962),
rakstnieks, dzejnieks, gleznotājs, vijoļu meistars Kārlis Ieviņš (1888-1977, īstajā vārdā Kārlis Viktors Paķulis),
dzejnieks, rakstnieks Vilis Veldre (1908-1940?) īstajā vārdā Fricis Jānis Gulbis),
dzejniece Rita Gāle (30.09.1925., dzīvo ASV).
Šeit savu bagāto darba mūžu pavadījis skolotājs, folklorists, rakstnieks Anss Lerhis – Puškaitis (1959-1903).
No Džūkstes nākuši ievērojami valsts darbinieki – te dzimis Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals (1871-1939), diplomāts, pedagogs Kārlis Ludvigs Sēja (1885-1962), valsts darbinieks, diplomāts Vilis Roberts Šūmanis (1887-1948).
Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, jo no katras džūkstenieku paaudzes nāk kāds ievērojams sava aroda meistars un dzimtenes patriots.
Джерело: Rīgas dome
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Žanis Rūdolfs Ķēniņš | Батько | ||
2 | Vera Ķēniņa | Мама | ||
3 | Jānis Timma | Син | ||
4 | Indulis Ķēniņš | Брат | ||
5 | Māra Salnāja | Сестра | ||
6 | Renāte Ķēniņš | Сестра |
Не вказано події