Maksis Bernhards Ratermanis

Maksis RATERMANIS

1893 – 1970

Dzimis 1893. gada 22. jūlijā Blīdenes pagastā, Kurzemē, skolotāja ģimenē.

Mācījies Nikolaja ģimnāzijā Liepājā, studējis Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Iestājies Aleksandra kara skolā, pēc tās beigšanas iedalīts Maskavas garnizona rezerves pulkā. 1920. gadā demobilizējies un devies uz Bulgāriju.

1923. gadā atgriezies Latvijā un iecelts par papildu miertiesnesi,
1924. - 1938. gadā bijis Rīgas apgabaltiesas loceklis.
1934. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru.

1939. - 1940. gadā bijis senators Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā. Cik zināms, Maksis Ratermanis bija pēdējais senators, kurš iecelts Latvijas AT Senātā.

1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, pieņemts par baltiešu sakaru direktoru amerikāņu štābā Heidelbergā. No Vācijas devies uz ASV, kur mācījis krievu valodu ASV gaisa flotes skolā Sirakūzā.

Miris 1970. gadā ASV.

**************************************

Dzimis 1893. g. 22. jūl. Stūru (Blīdenes) pagastskolā tautskolotāja ģimenē.

Tēvs Fricis, māte Šarlote. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Stūru pagastskolā, Liepājas Nikolaja ģimnāzijā.

1912. g. uzsācis studijas MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1916. g.).

1917. g. sākumā mobilizēts Krievijas armijā.

1917. g. maijā beidzis Aleksandra karaskolas Maskavā saīsināto kara laika kursu, virsnieks (praporščiks) rezerves kājnieku daļās Maskavas garnizonā, 1917. g. maijā–dec. bijis piekomandēts Maskavas kara apg. štāba karagūstekņu nodaļas rīcībā (Starptautiskā Sarkanā Krusta Dānijas misijai kā svešvalodu zinātājs, apmeklējot kara apg. karagūstekņu nometnes).

Vienlaicīgi 1917. g. febr. bijis ieskaitīts par zvērināta advokāta V. Gudima palīgu Maskavā.

1918. g. martā atvaļināts, strādājis Padomju Krievijas Darba komisariātā, Darba biržu nodaļā. 1918. g. jūl., būdams komandējumā Tambovā, saslimis ar tīfu, pēc izārstēšanās atbrīvots veselības uzlabošanai, devies uz Krimu.

1918. g. aug.–1919. g. Krimas pārvaldes izglītības nodaļas darbveža palīgs.

1919. g. mobilizēts pretlielinieciskajā Dienvidkrievijas Brīvprātīgo (ģenerāļa A. Deņikina) armijā. Dienējis dažādu štābu tieslietu nodaļās, kara izmeklēšanas tiesneša v. i. (1920. g. martā atvaļināts kā Latvijas pilsonis).

Caur Turciju izbraucis uz Bulgāriju, no 1920. g. maija fizisku darbu strādnieks, no 1921. g. pavasara svešvalodu korespondents tirdzniecības firmās Varnā, Bulgārijā.
1923. g. 23. jūl. atgriezies Latvijā.

1923. g. 27. sept. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā.

No 1924. g. 23. febr. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis civilnodaļās.

1933. g. okt. iecelts arī par tiesneša M. Bērziņa vietnieku Galvenajā tirdzniecības un rūpniecības nodokļu komisijā.

No 1934. g. 14. marta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, 1. kriminālnodaļas vadītājs.

1936. g. sept. piedalījies 6. starptautisko krimināltiesību unifikācijas konferencē Kopenhāgenā.

1939. g. 9. nov. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Civilā kasācijas departamentā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā, Latviešu un britu tuvināšanās biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā.
Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu.

Bijis Tieslietu tautas komisariāta Kodifikācijas daļas brīva līguma konsultants, 1940. g. 31. dec. atbrīvots no konsultanta amata.

1941. g. febr. izceļojis uz Vāciju.

Vācu okupācijas laikā atgriezies Latvijā, 1942. g. 11. nov. iecelts par Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Juridiskās daļas Juriskonsultācijas nodaļas pastāvīgo locekli.

No 1943. g. bijis arī apvienības “Latviešu mednieki” Vidzemes mednieku Rīgas lauku nov. savienības priekšnieks.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju un 1944. g. 29. aug. (sākot ar 1. sept.) atbrīvots no amata sakarā ar dzīvesvietas maiņu.

Pēc 2. pasaules kara bijis baltiešu sakaru direktors majora dienesta pakāpē ASV armijas štābā Heidelbergā (Bādenē-Virtembergā). No 1945. g. nov. bijis Hohfeldas latviešu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Izceļojis uz ASV, bijis krievu valodas pasniedzējs ASV armijas gaisa spēku skolā Sirakjūsā, Ņujorkas pavalstī.

Bijis Sirakjūsas un apkārtnes latviešu ev. lut. draudzes valdes priekšsēdētājs.

Miris 1970. g. 8. aprīlī Baltimorā, Mērilendas pavalstī, ASV.

Ziņas par ģimeni

Precējies 1916. g. aug. ar Tatjanu Oļeiņiku (dz. 1891. g. 19. janv. Harkovas gub.); šķīries.

Otrreiz precējies 1926. g. 8. sept. Liepājā ar Mariju Luīzi Astrīdi, šķirtu Radoslavovu, dz. Šotu (Schott) (dz. 1900. g. 21. okt. Liepājā);
dēli:

• Bernts Oļģerts (1928. g. 28. sept.–1932. g. 18. jūn.),
• Jānis Ornulfs (dz. 1933. g. 1. jūn.),
• Juris Rihards (dz. 1936. g. 28. martā).

*************************

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 878., 879. l.; P-822. f., 1. apr., 45. l.; SLS.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1924. g. 6. sept. raksta tieslietu ministram J. Arājam: “Pagodinos še klāt stādīt priekšā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja š. g. 15. janvāra iesniegumu Nr. 332 dēļ Makša Ratermaņa priekšā stādīšanas iecelšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi līdz ar Ratermaņa š. g. janvāra lūgumu un dienesta gaitas apraksta norakstu. Piemetinu, ka priekšāstādījums tika iesniegts man jau š. g. janvāra mēnesī, bet es, ievērojot šo laiku, kuru Ratermanis tad sastāvēja papildu miertiesneša amatā, liku priekšā nogaidīt līdz rudenim, kam piekrita apgabaltiesas priekšsēdētājs un arī pats Ratermanis. Tagad, ievācot ziņas par viņa līdzšinējo darbību 3. civilnodaļā, dabūju vislabākās atsauksmes, kamdēļ domāju, ka viņš būtu ieceļams par apgabaltiesas locekli, jo vairāk tamdēļ, ka viņš ir nozīmēts priekš jaundibinātās 4. nodaļas, kura vēl arvien nevar sākt strādāt kārtīgi aiz tiesnešu trūkuma.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 879. l., 4. lp.)
 

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1931. g. 2. jūl. raksta Latvijas armijas komandierim M. Peniķim: “Klāt pieliekot man uzticētās Rīgas apgabaltiesas locekļa 1. civilnodaļas tiesneša Makša Ratermaņa š. g. 2. jūlija lūgumu, pilnīgi pievienojos tanī izteiktiem motīviem, kā arī apstiprinu tur attēlotos apstākļus, kuri, iesaucot tiesnesi M. Ratermani š. g. apmācībā [uz 6 nedēļām], apdraud 1. civilnodaļas darbību un lietu iztiesāšanas gaitu. Piezīmēju, ka atvietot tiesnesi M. Ratermani nav vairs iespējams kā pašu lietu rakstura dēļ, tā arī tāpēc, ka daļa tiesnešu atrodas atvaļinājumā uz likuma pamata un darbā esošie ir pārkrauti ar tiešo pienākumu izpildīšanu savās nodaļās. Tamdēļ lūdzu tiesnesi Maksi Ratermani atsvabināt no iesaukšanas š. g. apmācībā. Līdz ar to lūdzu to pašu iemeslu dēļ atsvabināt no iesaukšanas š. g. apmācībā arī citus man uzticētās tiesas locekļus, ja kādu no viņiem bez tiesneša M. Ratermaņa iesaukšana būtu paredzēta vēl šinī gadā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 878. l., 39. lp.)