ua

Hermanis Albats

Добавить новую картинку!
Дата народження:
24.09.1879
Дата смерті:
09.02.1942
По батькові:
Pēteris
Додаткові імена:
Pētera dēls, Albāts
Категорії:
Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Міністр, Педагог, учитель, Політик, Професор, Член Уряду, Юрист
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

* 1879. IX 24. Veļķu pag.

                1898. beidzis Valmieras skolotāju semināru,

                Studējis Maskavā tautsaimniecību un tiesību zinātnes,

                1909/1915. Baltijas un Dzimtenes vēstneša līdzstrādnieks,

                1909/1918. Russkije Vedomosti līdzstrādnieks un redakcijas loceklis,

                1919. VII ārlietu ministrijas juriskonsults,

                1920. VII ārlietu ministra biedrs,

                1921. Latvijas Universitātes starptautisko tiesību docents,

                1923 pilnvarots ministrs un ģenerālsekretārs,

                1925/1926. ministrijas pārvaldnieks,

                1927. izdevis Latvijas līgumu krājumu.

No 1923. gada līdz 1933. gadam viņš bija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs.

No 1925. gada līdz 1940. gadam Hermanis Albats bija Latvijas sūtnis Vatikānā, kur no Rīgas ieradās tikai īpaši svarīgos jautājumos. Viņš arī piedalījās daudzu starpvalstu līgumu noslēgšanā kā Latvijas delegācijas vadītājs.

H.Albats bija arī Latvijas Universitātes starptautisko tiesību docents, vēlāk profesors, lasīja arī lekcijas baznīcas tiesībās. Hermaņa Albata lekcijas citi mācībspēki un studenti klausījās ar lielu interesi, jo viņš prata sasaistīt tiesību principus ar starptautiskajiem notikumiem. Pēc Latvijas okupācijas padomju vara iekļāva Hermani Albatu politiski bīstamo personu sarakstā.

1940. gada rudenī viņu atlaida no darba Latvijas Universitātē,

1941. gada 14. jūnijā deportēja uz Vjatlagu. Tur badā, aukstumā un smagā darbā Hermanis Albats ātri zudēja spēkus un 1942. gada 9. februārī nomira.

Sieva Berta Bēķe- Albata netika izsūtīta, jo 14. jūnijā bija ģimenes lauku īpašumā Koknesē. Viņa vēlāk dzīvoja pie radiniekiem Skrīveros, bet kad no Sibīrijas atgriezās radinieki Mikoliņi, viņa apmetās Odzienas Benckalnos, kur arī nomira.

                Avots:       „Valmieras skolotāju semināra audzēkņi 1894-1919.“ R., 1936.

                                 http://arutins-vietalva.blogspot.com

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Antonijas iela 4-8
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 09/02/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 11. lēģera punkta 1. apakšpunkta lazaretē, apglabāts 11. lēģera punkta 1. apakšpunkta kapsētā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Hermanis Albats varat meklēt vietnē news.lv.

Джерело: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

назва з до зображень мови
The Foreign Minister of the Republic of LatviaThe Foreign Minister of the Republic of Latvia00.00.1918en, lv, ru

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Huberts AlbatsСин13.11.191213.01.1943
        2Pauls AlbatsPauls AlbatsСин12.11.191702.07.1941
        3Bruno AlbatsBruno AlbatsСин17.08.190805.05.1995
        4Berta AlbatsBerta AlbatsДружина30.12.187908.04.1963
        5Jānis BēķisJānis BēķisСвикровь/тесть24.03.184729.11.1937
        6
        Marija BēķisСвекор/теща
        7
        Elizabete Albataневестка11.12.191400.00.1994
        8Austra AlbatsAustra Albatsневестка00.00.191100.00.1998
        9
        Austra MikoliņaСвояченица00.00.1892
        10
        Artūrs BēķisШурин
        11
        Kārlis BēķisШурин00.00.188100.00.1946
        12
        Andrejs AlbatsВнук00.00.194017.11.2021
        13Laila KoblereLaila KoblereВнучка05.11.194311.08.1993
        14Līna BirziņaLīna BirziņaСтудент17.08.191000.00.2007

        06.08.1920 | Sākās Bulduru konference, kurā tika izstrādāta Baltijas Antantes koncepcija

        Розмістити спогади

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Розмістити спогади

        Ключові слова