Marta Vīgante

Dzimusi 1900. gada 18. (5.) martā Sprēstiņu muižas "Picuļos" (tagad Stalbes pagastā) zemnieka Jāņa Vīganta un viņa sievas Emmas, dzim. Girgensones, ģimenē.

Mācījās Rozulas pagasta skolā un M. Neijas sieviešu ģimnāzijā Cēsīs. Studēja LU Medicīnas fakultātē (1920–1926), papildinājusies Dānijā, Austrijā, Somijā.

Bija LU subasistente (1926–1928), jaunākā asistente (1928–1930), asistente (1930–1936). Līdztekus strādāja par Latvijas Sarkanā Krusta Bolderājas veselības kopšanas punkta vadītāju (1926–1940). Darbojās studenšu korporācijā "Varavīksne".

1936. gada 29. janvārī aizstāvēja Dr. med. grādu ar disertāciju “Eksperimentāli un klīniski pētījumi par dažiem miega un nomierināšanas līdzekļiem un to nozīmi diabēta terapijā”, pēc tam paaugstināta par vecāko asistenti (1936–1940) un privātdocenti (1939–1940, 1941–1944).

Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītāja.

Pēc Otrā pasaules kara bija LVU Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību diagnostikas katedras vadītāja un docente, 1947. gadā atlaista no šī amata. Strādāja Komponistu savienības poliklīnikā un privātpraksē Blaumaņa ielā 3 Rīgā.

Mirusi 1966. gada 11. janvārī Rīgā.

Viņa mirusi savā mājā, savu tuvinieku vidū, jo viņa esot izaudzinājusi piecus bērnus, divus māsas, un divus brāļa bērnus, un vienu adoptējot. Tie visi beiguši universitāti, daži precējušies un bēru dienā pašas ģimene kuplā skaitā, kopā ar mazbērniem, stāvējuši ap ziedos grimušo un sveču gaismoto zārku. (Universitas, 01.10.1966)